Vadīšanas līmeņi
1. – augstākā līmeņa vadītāji – atbildīgi par visas organizācijas vadīšanu kopumā. Viņi izstrādā darbības politiku un vada organizācijas mijiedarbību ar apkārtējo vidi. (Tipiskie amata nosaukumi – prezidents, izpilddirektors, rektors u.c.)
2. – vidējā līmeņa vadītāji – atbildīgi par zemākā līmeņa vadītāju darbu, bet dažreiz arī tieši par katra sava padotā darbu.
3. – zemākā jeb pirmā līmeņa vadītāji – atbildīgi par katra sava padotā darbu, bet nav atbildīgi par citu vadītāju darbu.
Vadīšanas prasmes
Vadītāja prasmes un darbošanās atkarīgas no līmeņa organizācijas hierarhijā, kurā viņš atrodas.
Speciālās prasmes – spējas lietot specializētās zināšanas, tehnikas, procedūras.
Cilvēciskās prasmes – spējas strādāt ar cilvēkiem, saprast un motivēt kā indivīdu, tā grupu.
Konceptuālās prasmes – spējas koordinēt un integrēt visas organizācijas intereses un aktivitātes.
2.temats. Plānošana, problēmu risināšana un lēmumu pieņemšana.
Plāns – dokuments organizācijas tuvākai vai tālākai attīstībai, pienākumu sadalījums darbam izvirzīto mērķu sasniegšanai noteiktos termiņos.
Plānošanā var izdalīt šādus etapus:
1. Darbības mērķa noteikšana.
2. Darbības virzienu un līdzekļu izvēle.
3. Darba organizācija (darbība).
4. Rezultātu noteikšana (rezumēšana).
Plāni var būt:
1. Ilgtermiņa (stratēģiskie);
2. Vidējie ilguma (taktiskie);
3. īstermiņa (operatīvie).
Lēmumu pieņemšanas process ir noteiktu darbību izvērtēšanas un darbības varianta izvēle kādas noteiktas problēmas atrisināšanai.
Problēma ir situācija, kad notikumu faktiskais stāvoklis atšķiras no vēlamā.
Situācijas, kuras brīdina vadītājus par iespējamām problēmām:
- novirzes no pagātnes pieredzes;
- novirzes no plāna;
- citi cilvēki ziņo vadītājam par problēmām;
- konkurenti pārspēj vadītāja organizāciju.
Iespēju meklēšana
Problēmas ir kaut kas tāds, kas apdraud organizācijas spēju sasniegt tās mērķus.
Iespēja ir kaut kas tāds, kas piedāvā noteiktas izmaiņas, lai sasniegtu mērķus.
Programmētie lēmumi – rutīnu problēmu atrisinājumi, kurus nosaka likums, procedūra vai paradums.
Neprogrammētie lēmumi – specifiski atrisinājumi, kas radīti nestrukturētā procesā, lai risinātu problēmas.
Operatīvie lēmumi, kas nepieciešami gadījumos, kas traucēta normāla darba gaita.
Perspektīvie lēmumi, kas nosaka attīstības pamatvirzienus un uzdevumus ilgstošam laika periodam.
…
