Valdnieks un pavalstnieki: politiskā doma renesanses laikmetā; angļu politikas teorija 17.-18.gadsimtā

Džons Loks (John Locke) sabiedrību skatīja, veidojot savu dabisko tiesību teoriju. Dabiskā stāvoklī visi cilvēki ir brīvi, vienlīdzīgi un viņiem ir tiesības uz īpašumu. Sabiedrībā valda dabiskie likumi, taču sabiedrībai attīstoties tā sāk pārkāp dabiskos likumus. Sabiedrība pati sevi noved pie karastāvokļa, tādēļ nepieciešama valsts, kas regulētu un pārvaldītu sabiedrību. Valsts izveidošanas nolūks ir brīvības un īpašuma
saglabāšana. Lai sabiedrību varētu kontrolēt, vajadzīgi likumi.
Loks savos darbos runā arī par varas dalīšanas principu. Izšķir izpildvaru un
likumdevējvaru. Ļaunprātību gadījumā likumdevēja varai var atņemt mandātu, bet, ja izpildvara kļūst despotiska, patvaļīga, tad tauta pret to var sacelties.
Abi šie politikas pētnieki veidoja jaunas politiskās teorijas, kas pamatā bija balstītas uz to, lai pierādītu sabiedrībai, kāpēc tai ir nepieciešama valsts. Kā sabiedrībai kopumā un katram indivīdam atsevišķi būtu jāveido attiecības ar valsti un kā jāiekļaujas tajā. Politiskie domātāji mēģināja skaidrot, ko valsts kā institūcija var dod sabiedrībai un pie kā var novest stāvoklis, ja valsts pēkšņi pārstātu pastāvēt.
…