Valsts forma ir ārējais veids, kā organizēta publiskā vara. To nosaka vairāki faktori- valsts tapšanas vēsturiskās īpatnības, sadarbības tradīcijas, politiskās attīstības gaita. Valsts formas ir ļoti daudzveidīgas, kuras var iedalīt pēc trim pazīmēm – pēc politiskā režīma, valsts iekārtas formas un valdīšanas forma.
Pēc politiskā režīma valsts tiek iedalīta demokrātiskajā un antidemokrātiskajā režīmā, savukārt antidemokrātiskais režīms tiek iedalīts autoritārismā un totalitārismā.
• Demokrātija – tā tiek skaidrota kā iedzīvotāju patstāvīga līdzdalība valsts jautājumu risināšanā. Demokrātijas pazīmes ir tādas kā, piemēram, opozīcijas brīva darbība, varas dalīšanas principa reāla izpilde;
Kā jau minēju, antidemokrātiskais režīms iedalās divās daļās:
• autoritārisms – politiskais režīms, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās. Antidemokrātiska valsts pārvaldes sistēma ir izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju bezierunu pakļaušanos vadonim un valsts varai. Vara tiek koncentrēta diktatora rokās, kurš kontrolē visas varas iestādes. Savu varu pār sabiedrību vadonis uztur ar karaspēka, drošības dienestu un paklausīga birokrātiskā aparāta palīdzību. Autoritārā valstī var notikt vēlēšanas, tomēr tās nav demokrātiskas. Uz galveno valsts amatu parasti kandidē pats diktators, lai viņa vara izskatītos leģitīma. Šādu vēlēšanu rezultāts gandrīz vienmēr ir labi paredzams;