Nodarbība (ievada daļa- rīta aplis, galvenā daļa, izskaņa- refleksija) 1.Visus aicinu uz paklāja nostāties un izveidot apli, secībā – puisis, meitene, puisis.
2. Sākas sasveicināšanās ar dzejoli
„Mājai jumtiņš”
3. Noskaitām arī pavasara dzejolīti „Dili,dili,din”
4.Noskaidrosim, kas mēs šodien esam ieradušies. Dalām savu vārdu zilbēs. Sāku es, tālāk no manis pa kreisi.
5.Esam noskaidrojuši, visus, kas ieradušies, nu tad atliek saskaitīties un uzzināt cik mēs šodien esam. Sāku es. Šoreiz skaitīsimies tie, kas esam uz paklāja.
Iznākumu uzrakstu uz baltas A4 lapas un piestiprinu pie sienas, lai neaizmirstās, cik tad mēs šodien esam.
6.Vai, kas tad tur!? Kāds klauvējās! Iešu skatīties, kas tur ir atnācis, pagaidiet visi šeit!
Tas bija pastnieks, iedeva man šo un teica – Tas jums un 11.grupiņas gudrajiem un paklausīgajiem bērniem.
7.Nekad neesmu vēl tādu aploksni redzējusi.
-Vai jūs esat redzējuši?
-Kā jūs domājat, kas tur varētu būt iekšā?
-Vērt vaļā?
8.Nu labi taisu vaļā un lasu jums priekšā. – „Labrīt!
Vai! Te rakstīts, ka mums tiek piedāvāta iespēja doties brīnumainā ceļojumā un ieraudzīt-.. ziniet, ko mēs varam ieraudzīt? -noslēpumaino koku, kas aug tāl tālās zemēs. Iedomājieties, to vēl neviens cits nav redzējis un pat nezina, kas tajā aug! Mēs varam būt pirmie, kas uzzinās.
9.Re, šeit arī minēts, ka ceļojums paredzēts ...(skaits, kas piestiprināts pie sienas) personām. -Un cik mēs šodien esam?
Jā, tieši tik cik šeit rakstīts! Urrā! Tad mēs varam doties.
-Dosimies?
10.Stop! Ceļojumam izrādās ir arī noteikumi, kuri jāievēro un tie ir tādi- lai nokļūtu pie noslēpumainā koka mums visiem jābūt ļoti pacietīgiem, gudriem, ļoti uzmanīgi jāklausās un labi jāuzvedas, tikai tad mēs nonāksim līdz galam.
-Mēs protam tādi būt, vai ne?
Tad dosimies ceļā un parādīsim visiem, cik mēs esam gudri.
11.Ceļas kājās, sastājas viens aiz otra.
12. Tagad mēs pārvērtīsimies par putniem, un viens aiz otra lēnām lidosim no koka uz koku. Putniem ļoti patīk, kad kokiem ir izplaukušas lapas. – Atdarina putnus un nonāk atkal uz paklāja, kur novietots bērzs bez lapām.
13.Bērni, kas tad tas ?
-Vai mēs zinām, kas tas par koku?
-Bet, kas viņam trūkst? – jā lapas. Pavasaris bija aizkavējies tāpēc, nabaga bērziņam vēl nav izplaukušas lapas. Viņš ir noskumis, un vēlas lai mēs palīdzam izplaukt viņa lapiņām.
-Vai palīdzēsim?
Tad mums katram būs īpašs un svarīgs darbiņš.
14.Paņemu groziņu, kurā ir no aplikāciju papīra izgrieztas bērza lapiņas. Ņemu arī groziņu ar ciparu kartītēm(no 1-3), laižu apkārt, katrs izlozē vienu.
Nu mums, katram ir kartīte, kurā norādīts cik lapiņas bērzs no mums, katra grib saņemt. No manis bērzs grib saņemt 2 lapas. Es ņemu no groza 2 lapas un lieku klāt. Katrs gaida savu kārtu.
15.Skat, cik skaists tagad izskatās bērzs! Skaita bērzam dzejolīti ar kustībām. Šoreiz bērzam palīdzēja ne tikai saule un lietutiņš, bet arī mēs visi kopā.
Tāpēc bērzs mums saka lielu, mīļu paldies! Jūs esat burvīgi bērni un mēs varam doties tālāk ceļojumā.
16. Bet tagad mēs vairs nebūsim putni, bet mēs pārvērtīsimies par vāverēm, kas lēkās no viena koka uz otru. Vāverēm ļoti patīk ziedoši koki, tāpēc meklēsim, kur tie ir! Dodamies! Lecam sīkiem solīšiem uz priekšu pa grupiņu, atdarinot vāveres. Līdz nonākam pie skapjiem, pie kuriem piestiprināti koki, zem kuriem rakstīti to nosaukumi- ābele, ķirsis un ceriņš.
17.Vai! Skatieties, kas tad te! Vējš nopūtis kokiem visus ziedus. Sajaucis kopā tā, ka nevar saprast kuri ziedi kuram kokam pieder.
Tā paskatīsimies, kas tad tie ir par kokiem. Mums šeit ir Ķirsis, ābele un ceriņš.
-Vai zināt ar ko atšķiras ķirsis un ābele no ceriņa? (krūms)
-Kokam ir viens stumbrs, bet vai krūmam arī ir tikai viens?
-Vai palīdzēsim šiem kokiem atkal uzziedēt?
18.Šeit ir daudz ziediņu,
Kādam kokam varētu piederēt šis ziediņš? Un šis?
Noskaidrojam, kurš ziediņš, kuram kokam pieder.
Cik ziedlapiņu ķirša ziedam, cik ābeles un cik ceriņa?
Kādā krāsā katra koka ziediņš?
19. Vai mēs varam sakārtot ziediņus tā lai vienā rindiņā ir ķirša ziedi otrā ābeles un trešajā ceriņa?
20.Malači.
Bet tagad, katrs no jums izvēlēsies vienu no ziediņiem, uzmanīgi aplūkos un mēģinās saprast, no kura koka tad šis ziediņš ir nopūsts. Ziediņa otrā pusē, ir rakstīts koka nosaukums, kuram pieder ziediņš. Mums jāskatās pēc vārda pirmā burta un jāmeklē, koks, kas ar šādu burtu sākas, tam arī pieder šis ziediņš.
21.Ķirsis, ābele un ceriņkrūms mums saka lielu paldies un novēl veiksmi turpmākajā ceļojumā, tāpēc dosimies tālāk. Pieceļas sastājas viens aiz otra. Bet tagad mēs būsim pavisam, pavisam klusi kā pelītes, pārvērtīsimies par pelītēm un klusītēm dosimies tālāk.
22.Mēs jau esam pavisam tuvu. Vēstulē rakstīts, ka katram jāatrod sava vieta pie galda, un jāapsēžas, bet ļoti klusām lai nenobiedētu noslēpumaino koku. Kad visi apsēdušies aizveram acis, tikai tad mēs varēsim atklāt noslēpumaino koku un uzzināt, kas tajā aug.
23.Mums jāaizver acis un čukstus jāskaita līdz ... (tik cik personas devās ceļojumā). Kamēr visi skaita, tiek atsegts koks galda vidū.
24.Nu visi var atvērt acis.
Kas tas ir par koku?
25.Konfekškoks, tas mums ir atstājis zīmīti.
Re, te rakstīts 11.grupas bērniem un audzinātājām! Lasu, kas šeit rakstīts.- Jūs esat lieli malači, paldies, ka palīdzējāt maniem draugiem- bērzam, ķirsim, ābelei un ceriņam. Jums atlicis tikai viens uzdevums. Esmu nobēdājies, jo pats nezinu kā izskatos. Gribētu fotogrāfiju, bet nav fotoaparāta, varbūt jūs katrs varētu mani uzzīmēt, lai es beidzot redzu kāds es izskatos un es par to jums dāvāšu savas konfektes.
26.Bērniem izdalu baltas lapas un zīmuļus. Visi zīmē konfekškoku.
Kad tas izdarīts, liek zīmējumus apkārt kokam un katrs saņem savu konfekti.
…
