Mani ieguvumi un novērojumi
Vērojot skolotāju darbību dažādās stundās, grupās un priekšmetos, ievēroju to ka skolotājam ir jābūt daudzpusīgam, spējīgam atbildēt uz negaidītiem jautājumiem. Tāpat kā katrs audzēknis ir individualitāte, tā arī katrs skolotājs ir individuāls, un katrs pieiet dažādi vienai un tai pašai problēmai. Skolotājam ir ne tikai jāprot dod skolēniem zinašanas un prasmes, bet jābūt arī kā vecākiem un psihologiem, jo gadās ka skolēnam vienīiā uzticības persona ir skolotājs.
Noslēdzot vērošanas praksi un apkopojot iegūto secinu, ka lai kļūtu par labu pasniedzēju, nepietiek tikai ar augstskolas pabeigšanu un labām atzīmēm mācoties, lielāko lomu spēlē personīgā pieredze, ne tikai skolotāja amatā, bet arī dzīvē. Jo dzīves pieredzējis cilvēks ir daudz pieredzējis kā pozitīvu tā arī negatīvu iespaidu, un ir kompetents un rīcībspējīgs.
Vērojot audzēkņu reakciju stundās, ievēroju to ka viņiem vairāk patīk gūt informāciju skatoties filmas, video vai izmeiginot pasiem praktiski. Ar lielu negribēšanu ņem rokās grāmatas, un meklē tajās informāciju. Labprāt strādā ar izdales materiāliem. Piedalās diskusijās par sev interesējošām lietām. Pirmā kursa audzekņi brīžiem jūtas neērti, jo profesionālie priekšmeti ir pilni nezināmā un tas iespējams viņus nedaudz baida. Bet tajā pat brīdī vecāko kursu audzēkņi jau ar interesi iepazīst jauno, brīžiem pat neizzinot vienu tēmu, jau vēlas doties pie nākamās. Jo jau šo gadu laikā ir iepazinuši savu profesiju un tagad vēlas pilnveidoties. Protams, ne visi audzēkņi ar deksmi tiecas pēc zināšanām, ir audzēkņi kuri nav iekšeji motivēti. Šie audzēkņi pārlieku neiesaistās stundas norisē, brīžiem pat cenšas kavēt mācību procesu. Bet tie kuri sevi ir motivējuši rosina sevi un pārējos stundas norises veicināšanai. Un, tas atvieglo skolotāja darbu.
…
