Ražošanas prakses atskaite

Eiropas Savienības Padome 1996.gada oktobrī pieņēma direktīvu „Par integrēto pieeju piesārņojuma novēršanai un kontrolei” 96/61/EEC(IPNK direktīva), [1] kurā atspoguļojas galvenie Eiropas kopienas vides politikas mērķi un principi – piesārņojuma novēršana, samazināšana, cik vien tas ir iespējams, uzsverot piesārņojuma novēršanu tā izcelsmes vietā un nodrošinot saprātīgu dabas resursu apsaimniekošanu saskaņā ar „piesārņotājs maksā” principu un piesārņojuma novēršanas principu. Direktīvas ieviešanas mērķis ir samazināt un kontrolēt rūpniecības un lauksaimniecības uzņēmumu darbības ietekmi uz vidi, realizējot integrētu pieeju radītā piesārņojuma emisiju gaisā, ūdenī un augsnē novēršanā un kontrolē:
uzņēmuma operatoram un atbildīgajai vides institūcijai jāaplūko uzņēmums un tajā notiekošie procesi kopumā, vienlaikus pievēršot uzmanību tā atrašanās ģeogrāfiskajai vietai;
uzņēmuma darbībā jāievieš labākie pieejamie tehniskie paņēmieni, lai samazinātu emisijas un ražošanas procesā radīto atkritumu daudzumu;
lēmumu pieņemšanā par atļaujas nosacījumiem jāiesaista sabiedrība.
Latvijas Republikā likums „Par piesārņojumu” [3] nodrošina atbilstību IPNK direktīvas prasībām. Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr.294 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" nosaka integrēto atļauju saturu un to izsniegšanas kārtību [2].…