Meža nozare ir viena no aktīvākajam Latvijas tautsaimniecības nozarēm, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ārējas tirdzniecības bilances stabilizēšanā. Kokrūpniecība Latvija ir vienīga nozare, kurai ir pozitīva eksporta-importa bilance. Tas panākts, pateicoties veiksmīgai vietējo atjaunojamo meža resursu izmantošanai. Latvija pamatoti var lepoties ar saviem mežiem. Gandrīz pusi jeb 45 % valsts teritorijas klāj meži. Turklāt, pateicoties dabiskiem faktoriem, ka ari cilvēka darbību kopumam, meža platības katru gadu palielinās. To ietekme gan tas, ka katru gadu tiek nocirsts mazāk meža, neka tas pieaug, gan mērķtiecīga saimnieciska darbība meža. Abu šo faktoru rezultātā ik gadu palielinās arī koksnes krājas pieaugums Latvijas mežos. Būtiski, ka Latvijas meža politika, kas nodrošina meža un meža zemju ilgspējīgu apsaimniekošanu, tapusi un tiek realizēta, valstij un nozares interešu grupām spējot vienoties par meža nozares attīstības ilgtermiņa mērķiem. Saudzīgu, tālredzīgu un ekonomiski izdevīgu mežu apsaimniekošanu Latvija nodrošina meža apsaimniekošanas un koksnes produktu piegādes ķēdes sertifikācija pēc abām Eiropā izplatītākajām sertifikācijas shēmām – FSC un PEFC. Pēc ekspertu vērtējuma meža nozare kopuma dod 10–14 % lielu ieguldījumu Latvijas iekšzemes kopprodukta un nodarbina ap deviņiem procentiem no visiem tautsaimniecībā strādājošiem. 1
Latvijas tautsaimniecības attīstības veicināšanai 2003. gada valdība ir pieņēmusi virkni dokumentu – politikas pamatnostādņu un programmu, kuru mērķis ir veicināt attīstību, ka instrumentu izmantojot tirgus veicināšanas pasākumus.
Nozīmīgākie valsts politikas dokumenti, kuru īstenošana tiešā veidā ietekmē arī meža nozari Latvija ir:
Latvijas ilgtermiņa ekonomiska stratēģija;
Latvijas nacionālais attīstības plāns;
Vienota tautsaimniecības stratēģija;
Latvijas rūpniecības attīstības pamatnostādnes;
Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nacionāla programma.
Zemkopības ministrijas dati liecina, ka 2005. gadā koksnes resursu imports pieauga par 34%, pārsniedzot vienu miljonu kubikmetru koksnes. Apaļkoku importā dominē zāģbaļķi, kuri Latvijā tiek pārstrādāti augstākās pievienotās vērtības produktos. Lapkoku apaļkoksnes imports pieauga divas reizes, sasniedzot 468 000 kubikmetru. Piegādātāju saraksta līdera pozīcijas nostiprināja Krievija, no kuras bija ievesta puse no importētajiem apaļkokiem – 283 000 kubikmetru. Gada laikā pieaugums – 63%. Skujkoku imports 2005. gadā pieauga par 9%, kopumā valstī ieveda 587 000 kubikmetru skujkoku apaļkoksnes. Lielākā daļa – 80% – tiek ievesta no Krievijas.2…
