Klasiskie organizācijas struktūru veidi
Tradicionāli organizācijas aktivitātes tiek sadalītas uz uzdevuma specializācijas un vadīšanas pamata kādai formālai sistēmai.
Klasiskās organizācijas struktūras raksturojums:
1) personas specializācija ir nodarbinātības nosacījums
2) hierarhijas autoritāte pārsvarā ir organizācijā, kurā katras pozīcijas pienākumi ir specializēti un izpildīšanas mēri ir definēti.
3) biroju vadītāji ir cilvēki ar profesionālu kompetenci, kuru darbošanās ir aizsargāta no priekšnieka patvaļīgiem spriedumiem
4) objektīvi lēmumi un regulēšana rada vadošās aktivitātes, lai nodrošinātu godīgumu un konsekvenci
5) organizējošā stabilitāte tiek nodrošināta ar profesionāliem vadītājiem
Klasiskās organizācijas struktūras funkcijas:
1) līnijas un atbalsta funkcija
2) pārvaldes attiecību funkcija
3) pārvaldes deleģējošā funkcija
4) centralizējošā un decentralizējošā funkcija
5) kontroles funkcija
Pārvaldes attiecības organizācijā
2. Režīma (savienojošā) struktūra
Pretēji kā klasiskajā struktūrā, kurā vadīšanas lēmumi tiek pieņemti “augšā” un nodoti izpildei “lejup”, režīma struktūrā sastāda darba grupas, lai veidotu lēmumus, kas attiecas tikai uz viņu darbu. Šie lēmumi tiek nodoti tāpat kā augšup caur nodaļu vadītājiem, kuri ietur divkāršu piederību, gan savās darba grupās, gan grupās augstākajā līmenī. Tāpēc šiem nodaļu vadītājiem ir saistoša loma savienojot darba grupas starp hierarhijas līmeņiem. Tādā veidā šī organizācijas forma tiek saukta par “savienošanas” struktūru.…