Secinājumi
Tā kā fotogrāfiju nevar uzskatīt par objektīvu notikuma atspoguļojumu, jo daudzi faktori, kas ietekmē attēla iznākumu un ticamību ir atkarīgi no paša fotogrāfa un laikraksta papildinformācijas, tad varētu teikt, ka arī šis pētījums ir subjektīvi mans – no auditorijas skatu punkta viedoklis, un jāņem vērā arī iepriekš jau radušies un pastāvošie priekšstati par katra laikraksta aptuveno darbības virzienu, mērķiem un motīviem.
Tas, ka teorētiskajā daļā tika apskatīts arī propagandas un pseido-notikuma jēdziens nav nejaušība, uzsākot pētījumu likās nozīmīgi noskaidrot vai Latvijas mediji nodarbojas ar pseido-notikumu kultivēšanu un propagandu, kam ir cieša saistība ar sabiedriskās domas veidošanos un mediju darbību vispār. Subjektīvi vērtējot varētu teikt, ka mediji nodarbojas ar netiešu propagandu, kura saistīta ar politiskajiem procesiem valstī, taču lai apskatītu šo tematu sīkāk par to, kas vada Latvijas medijus – sabiedrība vai politiskie spēki, vai otrādi – mediji vada abas puses, būtu jāveic vēl viens, daudz apjomīgāks pētījums, varbūt nākošajā dzīvē.
Balstoties uz teoriju par mediju psiholoģisko ietekmi uz masu kultūru un pašu mediju ietekmējošajiem spēkiem, piemēram, vājas partijas ar neskaidru ideoloģisko pamatu noved pie situācijas, ka mediji kļūst nevis par politikas mediatoru, bet tās radītāju. Šo apgalvojumu pēc attēlu analizēšanas varētu attiecināt uz visiem trim pētījumā iesaistītajiem medijiem. Balstoties uz Latvijas Nacionālo sastāvu (pēc 2012. gada datiem) latviešu skaits ir gandrīz divreiz lielāks , tas nozīmē, ka arī mediju skaits paredzēts latviešiem ir lielāks un tas, savukārt nozīmē, ka teorētiski nacionāli vai neitrāli noskaņotu cilvēku par 16. Marta leģionāru piemiņas dienas pasākumiem ir vairāk, tāpēc varētu teikt, ka mediju saturs seko auditorijas vēlmēm, kas ved uz komercializāciju, tiek ražoti laikraksti masām, neiedziļinoties to viedokļu grupu specifikā, bet paliekot lojāli pret visiem viedokļiem. …
