Jebkurai lietai šajā pasaulē ir savs sākums un līdz ar to arī klasiskajai mūzikai ir savi pirmsākumi. Klasicisms ir tāds mākslas stils, kas atbilst no 17. gs. līdz 19. gs. sākumam. Klasicisms attīstījās laika posmā, kad notika pāreja no feodālisma uz kapitālismu, kur atspoguļojās absolūtās monarhijas kultūras iezīmes un arī buržuāzijas estētiskie uzskati. Klasicisms balstījās uz filozofiskā racionālisms idejām un līdz ar to saistījās arī ar apgaismību. Šajā laika periodā tika augstu vērtētas vispārnacionālas intereses un vērsta uzmanība cilvēka psiholoģijai, izcelta varonība, augsti ētiski ideāli, ļaužu vienlīdzība, kalpošana sabiedrībai. Mūzikas dzīve 18. gs. bija plaša un daudzveidīga, tajā galvenokārt dominēja divi stili – klasicisms un baroks. Rietumeiropas mūzikas attīstību 18. gs. Ietekmēja buržuāzijas sabiedriskā un kultūras īpatsvara tālākais pieaugums. Līdz ar to nostiprinājās buržuāziskā tipa mūzikas kultūras formas, izvirzījās jauni skaņu mākslas funkcionēšanas faktori, izveidojās jauni mūzikas kompozīcijas principi. Tiekšanās pēc mākslas līdzekļu metaforizācijas, mūzikai uzņemoties poētisku vai glezniecisku tēlu atveidi, izpaužas programmatismā, ko iecienījuši daudzi 18. gs. komponisti. …