Visur lasāmi un dzirdami padomi par pareizu ēšanu, tievēšanu un simtiem diētu variantu. Vairākums šo informāciju cenšas pārstrādāt savām vajadzībām, nezaudējot veselo saprātu un nekaitējot veselībai. Taču arvien biežāk saprāta robežas, cenšoties iegūt ideālu augumu, tiek pārkāptas, tieši tādēļ tika izvēlēta zinātniski pētnieciskā darba tēma „ 21. gadsimta problēmas – anoreksija un bulīmija.” Anoreksija un bulīmija-mūsdienu skaistuma etalonu veicinātas slimības.
Autori uzskata, ka šī ir 21.gadsimta problēma, jo ar šī slimībām slimo neskaitāmi daudz cilvēku, un pārsvarā lielu artavu saslimšanā iegulda pašreiz valdošie priekšstati par skaistumu-tievs-tātad skaists! Autorus uztrauc tas, ka anoreksijas un bulīmijas pacientu skaits strauji palielinās, šī tēma bija aktuāla pagātnē, ir ļoti aktuāla šodien un vēl jo lielāku nozīmi iegūs nākotnē.
Ar šo darbu autori vēlas parādīt, ka cilvēkam vajag rūpēties par veselīgu dzīvesveidu – sportot, uzturā lietot sabalansētu pārtiku un baudīt dzīvi, jo ikviens ir skaists tāds kāds viņš ir!
1.Anoreksija
Anoreksija (anorexia nervosa) ir psihiskas dabas slimība, kas izpaužas kā ēšanas traucējumi, raksturīgs svara zudums līdz pat 50% no sākotnējā svara.[9.1] Anoreksija ir slimīga pārliecība par savu ķermeņa korpulenci, ar anoreksiju slimu pacientu nav iespējams pārliecināt par viņa maldiem.
Anoreksijas pacienti vēlas kļūt slaidi, viņi turpina zaudēt svaru un šausminās no domas par svara pieaugumu, līdz viņi vispār atsakās no ēdiena. Bieži vien viņi uzskata, ka ir ar lieko svaru, vai pat resni, lai gan dažkārt ķermeņa masa ir krietni zem robežas. Pacients jūtas sliktāks par citiem vai arī pārspīlēti tiecas kļūt labāks, un diēta tiek saskatīta kā risinājums. Anoreksija ir veids, kā pacients cenšas pierādīt neatkarību un stipru gribasspēku, kontroli pār sevi un savu dzīvi. Aleksandra Fehretdinova, meitene, kas slimoja ar anoreksiju, teica:„Ja neēdu, jūtos lepna. Parādījās riebums pret ēdienu. Gribēju būt tievāka-ideālāka. Pazuda apziņa, ka ideālu cilvēku nav. Daļēji tā bija nepieciešamība pēc komplimentiem, piemēram: ”Tik skaista, tieva meitene un vēl tievē!” To uzskatīju par pamudinājumu vājēt tālāk. Bija arī liela gandarījuma izjūta, ja sēdēju kafejnīcā blakus apaļīgām meitenēm, kuras tik un tā ēda daudz un taukainus ēdienus, bet es baudīju minerālūdeni.”…
