Ievads.
1990. g. 4. maija Deklarācija ir ārkārtīgi nozīmīgs Latvijas valsts atjaunošanas juridisks, politisks un kultūrvēsturisks dokuments. Bez šis Deklarācijas nebūtu bijusi iespējama Latvijas valsts atjaunošana. Deklarācija sniedza vispārējas nostādnes ne tikai politiskajā un tiesiskajā jomā, bet arī orientēja uz visas sabiedrības pārveidošanu ekonomikas, sociālajā, kultūras un morāles sfērā. Latvijas sabiedrībai tā vēstīja par orientāciju uz pilnīgi jaunu, ar padomju laiku nesalīdzināmu, bet Eiropas kultūrā gadsimtiem ilgi izkoptu vērtību sistēmu, kurā katrs indivīds ir brīvs, ar iniciatīvu apveltīts sabiedrības loceklis, kurā vairs nav iespējama plānveida ekonomika un totalitārisma ideoloģija. 4. maija Deklarācija simboliskā nozīmē - kā vērtību sistēmas pārmaiņu neseja -bija Brīvības Deklarācija. Taču tā bija ideja par brīvību, pārmaiņām, nākotnes ideāliem, kas eksistēja tikai iedīglī; tolaik neviens vēl konkrēti nezināja, kā tālāk izvērtīsies pārmaiņas ekonomiskajā, tiesiskajā, kultūras, morāles sfērā, kāds būs Latvijas cilvēks un sabiedrības struktūra pēc desmit gadiem, kādi būs 4. maija Deklarācijas ieguvumi un zaudējumi, jo jāatzīst to, ka kopš 1990. 4. maija Daklarācijas pieņemšanas aizritējuši jau desmit gadi, un kopā ar tiem diemžēl neizbeidzami pagājušas daudzas tā laika notikumu nianses. Ir saglābājušies nozīmīgi un interesanti dokumenti, kas ļauj pilnīgāk izprast Latvijas vēsturi, un īpaši Deklarācijas tapšanas vēsturi.
Tāpēc savā darbā es apskatīšos deklarācijas vēsturi un to tālāko sabiebrīsko nozīmi. Es cenšos apskatīt, pastāstīt un analizēt to juridisko dokumentu no juridiskā un parasta sabiedrīska viedokļa.
…