Dzīves līmeņa augšana pēc kara bija ekonomiskā bāze, lai dzimtu jauniešu kultūra. Sešdesmito gadu jaunieši bija pirmā paaudze, kurai parādījās nauda un finansiāla neatkarība no vecākiem, viņi gribēja būt atšķirīgi - klausīties „savējo” mūziku un nēsāt „savējo” apģērbu, kas parāda jaunās paaudzes radikālu atšķirību no vecās paaudzes. Konflikti starp „tēviem un bērniem” bija vienmēr, bet pirmoreiz starp paaudzēm radās liela plaisa. Modernā apģērba ražotājiem bija izdevīgi strādāt tikai uz jaunatni. Auga tehniskais progress, pasaulei bija vajadzīgi izglītoti ļaudis, tādēļ sešdesmitajos gados bija īsts „izglītības bums.”
60-tajos gados Londona bija mūzikas un modes centrs, modē valdīja mini & futūrisms. Jaunais stils, nosaukts par “Londonas stilu”, vienā mirklī kļuva populārs visas pasaules jauniešu vidū. Tā bija īsta jauniešu mode, kuru ņēma vērā jaunās paaudzes dzīves stilu. Jaunatnei parādījās savi elki, kas nebija kino zvaigznes, kā tas bija agrāk, bet tie gan bija jaunatnes kultūras līderi - Elvis Preslijs, Džons Lenons, Miks Džegers un citi.
20.gadsimta 60-tos gadus raksturo vairākas apbrīnas vērtas personības. 1961. gadā Žaklīna Kenedija (Jacqueline Kennedy) kļuva par pirmo lēdiju. Džekija bija harizmātiska personība, kaut viņa izvēlējās diezgan konservatīvus tērpus, sekotāju netrūka. Aktrises Odrija Hepberna (Audrey Hepburn) un Bridžita Bardo (Brigitt Bardot) sajūsmināja visus, kaut katra pārstāvēja atšķirīgus sieviešu tipāžus.…