Ievads
Laba administrācija ir kas vairāk nekā tiesības uz atlīdzinājumu par sliktu administrāciju.1 Prasība, lai valsts pārvaldes darbība būtu tiesiska, nosaka nepieciešamību pēc iekšējiem juridiskās kontroles mehānismiem, lai potenciālās kļūdas pēc iespējas mazinātu. Turklāt valsts pārvaldes tiesiskuma prasība ir nesaraujami saistīta ar pienākumu ievērot un aizsargāt privātpersonas tiesības, saprātīgi izmantojot varu, tāpēc jebkurš valsts pārvaldes izdots akts var tikt apšaubīts, pieprasot tā pārbaudi. Administratīvo aktu kā tādu valsts pārvaldes gribas izpaudumu, kas atšķirībā no citiem valsts pārvaldes aktiem, piemēram, vispārsaistošiem aktiem, vistiešākajā veidā ietekmē privātas personas tiesisko stāvokli, tiesiskums un pamatotība ir visbiežāk apšaubīta.
Šā darba mērķis ir analizēt administratīvā akta apstrīdēšanas institūta būtību teorijā un tā praktisko nozīmi, it īpaši ņemot vērā to, ka dažādās administratīvā procesa iestādē un tiesā efektivizēšanas idejās, viedokļos un koncepcijās un uz tiem pamatotos izstrādātos vai iecerētos grozījumos tiesību aktos galvenā uzmanība ir vērsta uz administratīvā procesa tiesā efektivizēšanu. No vienas puses, tas ir loģiski, apzinoties tiesu lielo noslogotību, taču, no otras puses, neloģiski, jo tieši neefektīvs administratīvais process iestādē un nepietiekami valsts pārvaldes iekšējie kontroles mehānismi ir cēlonis lielajam izskatāmo lietu skaitam administratīvajā tiesā. Tam, ka tiesību aktos ir nostiprināta un tiesiskajā praksē iedzīvināta administrācijas ārēja kontrole, tas ir, administratīvo tiesu veikta kontrole pār valsts pārvaldes pieņemto lēmumu un rīcības likumību un lietderību, vajadzētu piespiest valsts pārvaldi mērķtiecīgi pielietot tās rīcībā esošos iekšējos kontroles un uzraudzības mehānismus vai, ja tādu nav vai tie ir nepietiekami, šos iekšējos kontroles mehānismus izveidot, pilnveidot un uzlabot, nevis sagaidīt, ka administratīvā tiesa vairāk vai mazāk efektīvi darbosies šo kontroles un uzraudzības mehānismu vietā.
1.Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā
Administrācijas (šajā darbā jēdzienus „administrācija”, „valsts pārvalde”, „iestāde”, „izpildvara” un „amatpersona” ir jāsaprot kā iestādi administratīvajā procesā) kontrole visbiežāk lietotajā izpratnē nozīmē citu institūciju tiesības un pienākumu uzraudzīt valsts pārvaldes darbības likumību un lietderību. Tā var būt citu speciāli izveidotu valsts pārvaldes iestāžu veikta uzraudzība, tā var būt hierarhiski augstākas iestādes veikta uzraudzība, kā arī tiesu varas veikta uzraudzība pār to, lai publiskas personas izmantotu tām piešķirto varu atbilstoši tās leģitīmajam mērķim, atbilstoši tiesību aktos noteiktajam, taisnīgi un respektējot privātpersonu likumīgās tiesības un intereses. Administratīvās kontroles uzdevums ir uzturēt disciplīnu un noteiktu kārtību, nodrošināt lietderības un likumības ievērošanu administratīvo iestāžu un amatpersonu darbībā.2…
