Administratīvi teritoriālā reforma - iespējas vai zaudējumi

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas mantojumā saņemtais administratīvi teritoriālais dalījums nebija atbilstošs mūsdienu prasībām, un tas joprojām nav piemērots izmainītajai saimnieciskajai struktūrai, dzīves veidam, informācijas tehnoloģiju attīstībai u.c., tas nenodrošina pašvaldībām uzticēto funkciju izpildi, rada jau tā nepietiekošo pašvaldību resursu sadrumstalotību un līdz ar to neracionālu to izmantošanu.
Novadu veidošanas pamatojumā tiek minēts, ka Latvijā izveidosies spēcīgas attīstīties spējīgas pašvaldības, kuras spēs ieguldīt līdzekļus infrastruktūras un apkārtējās vides uzlabošanā un uzņēmējdarbības un nodarbinātības veicināšanā pašvaldības teritorijā. Tā vien šķiet, ka Administratīvi teritoriālā reforma spēs atrisināt visas Latvijas sasāpējušās problēmas.
Iedzīvotāji vai nu nav informēti, vai arī baidās par to, ka zaudēs jau kaut cik iegūto stabilitāti. Paši pašvaldību vadītāji nav pārliecināti vai šī novadu apvienošana notiks piespiedu kārtā vai tie varbūt varēs izsprukt sveikā. Tālākie novadi ir noraizējušies, ka viņiem paredzētie līdzekļi paliks novadu centros.
Budžeta programmas “Administratīvi teritoriālās reformas” ieviesēji nelabprāt atbild uz šiem jautājumiem. Un bieži vien diskusijās un intervijās izskan viedoklis, ka tas nav paredzams, nav informācijas, nav prognožu.
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis – izveidot tādas vietējas pašvaldības, kas ir spējīgas ekonomiski attīstīties, spēj nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem. Nākamais solis varētu būt pašvaldību finanšu sistēmas pilnveide. Reformu un pašvaldību ekonomisko nostiprināšanu var uzskatīt par ietekmīgu reģionālās attīstības politikas līdzekli.
“Latvijas dienvidu kaimiņš – Lietuva ir veikusi administratīvi teritoriālo reformu. Tur ir izveidotas viena līmeņa pašvaldību sistēma ar 60 vietējām pašvaldībām. Vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā – 57 tūkst. Igaunijas ir 254 pašvaldības, vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā 5,7 tūkstoši. Pašvaldības ar iedzīvotāju skaitu zem 1000 sastāda tikai 9,4 % (Latvijā 33%). Igauņi plāno veikt teritoriālo reformu un pašvaldību skaitu samazināt aptuveni par 150 pašvaldībā.” Novadu izveidošanas projekts.…