Afekta veidi
Fizioloģiskais afekts
Fizioloģiskais afekts - ja cilvēkam ir vesela nervu sistēma, principā, tas var rasties jebkuram cilvēkam.
Fizioloģiskais afekts notiek bez prāta aptumsuma un bez amnēzijas. Fizioloģisko afektu nevar sadalīt uz stadijām, bet afekta kulminācija notiek pēc ilgstoša psihiskā sprieguma.
Patoloģiskais afekts
Tas ir īslaicīgs psihisks uztraukums, kurš parādās neparasti stipra naida, vai niknuma lēkmes rezultātā. Patoloģiskais afekts tiek pavadīts ar dziļu prāta aptumsumu, strauju uzbudinājumu ar automātiskām rīcībām, pēc kā seko amnēzija. Ja cilvēkam ir kaut kādi psihiskie traucējumi, tad viņiem var rasties patoloģiskais afekts.. Patoloģiskais afekts var rasties arī citu iemeslu dēļ (grūtniecība, spēku izsīkums pēc slimības, nomāktība, bezmiegs).
Patoloģiska afekta attīstību var sadalīt trijos posmos. Pirmā (sagatavotības) stadija- apziņa koncentrējas uz šauru loku traumu pārdzīvojumiem. Otrā stadija (afekta eksplozija)- dziļi apziņas traucējumi, strauja sejas krāsas maiņa, tā var nosarkt vai palikt bāla, ir pārmērīga žestikulācija un neparasta mīmika. Pēdējā stadija (izdzišana)- strauji izteikta psihiskā un fiziskā novājēšana, izsīkums. Bieži rodas dziļš miegs, pēc pamodināšanas var iestaties amnēzija.
…
