Latvijai pievienojoties Vakareiropas valstu saimei, radās pieprasījums pēc ātrākas un plašākas politiskās informācijas.1 1920.gada sākumā Bērziņš – līdzšinējais “Latopress” ārzemju nodaļas vadītājs – nodibināja biroja telegrāfa nodaļu. Līdz ar jauniem uzdevumiem birojam bija jākļūst par telegrāfa aģentūru “gan pēc būtības, gan pēc formas”.2
Tad arī, 1920.gada sākumā, “Latopress” iesniedza Ministru kabinetam apstiprināšanai Latvijas Telegrāfa aģentūras “LETA” statūtus. Tomēr dažādos avotos atrodama pretrunīga informācija par jaunā veidojuma dibināšanas dienu un aģentūras statūtu apstiprināšanas datumu. Tā, piemēram, grāmatā “LR prese 1918-1940” (Riharda Treija redakcijā) minēts, ka LETAs statūti tika apstiprināti 1920.gada 4.maijā, ko arī uzskata par oficiālo LETAs dzimšanas dienu.3 Šeit jāpiemin, ka faktiski LETA savu dzimšanas dienu ik gadu atzīmē 4.martā, ko apstiprina 2009.gada 4.martā aģentūras ziņu lentē publicētā ziņa: “Šodien aprit 90 gadi kopš nacionālās ziņu aģentūras LETA dibināšanas.”4 Savukārt Ādolfa Šildes grāmatā “Latvijas vēsture 1914-1940” teikts, ka LETAs statūtus valdība apstiprināja 1920.gada 5.maijā.5 Turpretim no Latvijas valdības oficiālā laikraksta “Valdības Vēstnesis” redzams, ka Latvijas Telegrāfa aģentūras statūtus Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics apstiprinājis tikai 1922.gada 4.augustā.6 Tomēr nav divu domu – lai kāds arī būtu precīzais, oficiālais Latvijas Telegrāfa aģentūras statūtu apstiprināšanas datums, faktiski “Latopress” par “LETA” pārtapa 1920.gada pavasarī, kad Freivalds biroju atstāja, bet par jaunā nodibinājuma direktoru tika iecelts Bērziņš. Tieši viņš LETU veidoja, virzīja un vadīja turpmākos 20 gadus.7…