Kopumā sociālā psiholoģija piedāvā trīs veidu agresīvas uzvedības skaidrojumus: instinktu un bioloģiskie agresijas skaidrojumi, motivacionālie agresijas skaidrojumi un agresijas skaidrojumi, kas balstīti uz sociālās apmācības teorijām.
Instinku un bioloģiskie agresijas skaidrojumi
Instinku un bioloģiskie agresijas skaidrojumi: psihoanalītiksā, etoloģiskā un sociobioloģiskā teorija. Psihoanalītiskā teorija pamatā balstās uz Z.Freida idejām par instinktiem kā mentālām cilvēka bioloģisko vajadzību izpausmēm. Agresija ir viens no šādiem bioloģiski nosacītajiem iekšējiem instinktiem. Tā ir agresīva enerģija, kas tiecas tieši vai netieši izpausties uz āru. Agresijas instinkts ir iedzimts un nenovēršams. Etoloģiskā teorija ir balstīta uz zivju, putnu un citu dzīvnieku uzvedības vērojumiem. Un tā agresiju skaidro kā iedzimtu kaujas instinktu dzīvniekos un arī cilvēkos, kas vērsts pret savas sugas pārstāvjiem. Agresīvā enerģija ir pakļauta iekšējai jeb instinktuālai kontrolei un etologi uzskata, ka tās izpausmi izraisa tikai ārēji stimuli, piemēram, vides maiņa. Sociobioloģiskā teorija arī ir balstīta uz dzīvnieku pētniecību un tā pamato, ka visas sociālās uzvedības ir ģenētiski noteiktas. Agresīvas uzvedības gēnus sociobiologi skaidro kā lielu priekšrocību, jo, piemēram, lai iegūtu vairāk resursus vai aizsargātu jau esošos ir jāizrāda agresīva uzvedība. Agresīvai uzvedībai ir viens mērķis – aizsargāt savu sugu un nodrošināt tās pastāvēšanu arī turpmāk.
Kopumā instinktu un bioloģiskās agresijas teorijas nesniedz gandrīz nekādu palīdzību problēmas risināšanā, jo tās nedod nekādas cerības, ka agresiju var novērst. Tās apgalavo, ka agresija ir pārāk nekontrolējams un iedzimts instinkts. Piedāvāta tiek tikai viena iespēja – izpaust agresiju sociāli akceptējamos veidos, piemēram nodarbojoties ar sportu vai iesaistoties militārajā darbībā. [2]…
