Senā Grieķija- šīs tautas sasniegumi, universālā apdāvinātība un darbība, nodrošināja tai cilvēces attīstības vēsturē tādu vietu, uz kādu nevar pretendēt neviena cita tauta. Izrunājot vārdus Senā Grieķija, kādam nāks prātā Platons, Sokrats, Aristotelis, kādam polisa kā jauns civilizācijas tips, citam savdabīga arhitektūra u. tt. Bet šajā kontekstā nevar nepieminēt divus lielus daiļdarbus – “Iliāda” un “Odiseja”, ko senajam grieķim vajadzēja zināt no galvas. Senā Grieķija vēsturniekiem tiek iedalīta vairākos periodos. Homēra eposos ir iekļauti divi periodi: ahajiešu periods, kas ietver 21-12gs. pr. Kr. un Homēra laikmets, kas ietver 11-9gs. pr. Kr. Šie ir vienīgie vēstures avoti, kas ļauj izpētīt šos periodus.
Mana izvēlētā tēma balstās uz Homēra eposiem, tāpēc mans darba mērķis ir izanalizēt:
1.eposu galvenās problēmas;
2.tirdzniecību – tās vietu, attīstību, nozīmi ahajiešu un Homēru laikmetos;
3.amatniecību – tās vietu, attīstību, nozīmi ahajiešu un Homēru laikmetos.
Lai Homēra eposus varētu izmantot kā vēstures avotus, to informācija ir kritiski jāizvērtē, jo tie:
1.ir literāri sacerējumi, kuros poētiskie izdomājumi savijušies ar vēsturisko patiesību;…