Pirmie sengrieķu literatūras pieminekļi – mīti un varoņteikas.
Līdz 12. gs. p. m. ē. daļā Grieķu teritorijas bija izveidojusies augsti attīstīta kultūra, nostiprinājusies rakstība, bet 12. gs. p. m. ē. to sagrāva no ziemeļiem iebrukušās ciltis: iedzīvotāji kļuva par vergiem, daudzi bija spiesti atstāt dzimteni, tika iznīcināta senā kultūra, aizmirsta rakstība. Tautas varenība saglabājās galvenokārt tautas atmiņā, to izplatīja aēdi – ceļojošie dziesminieki, kuri savās dziesmās vēstīja par senajiem laikiem un tautas varoņiem.
Grieķu rakstības un literatūras pirmsākumi.
Rakstītmāku grieķi no jauna sāka apgūt 10. gs. beigās - 9. gs. sākumā p. m. ē., veidojot savu alfabētu, kas balstīta uz feniķiešu rakstu zīmēm. Tika pierakstīts viss, kas glabājās tautas atmiņā par senajiem laikiem.
Līdz mūsdienām saglabājušies 2 eposi – plaši, dzejiski darbi par seniem notikumiem (izmanoti mīti, teikas, nostāsti) –
Homēra ,,Iliāda” un ,,Odiseja”
Hēsioda (8. – 7. gs. p. m. ē.) poēmas ,,Darbi un dienas” (tēlots grieķu zemkopja darbs gada garumā).…