Antīkās Grieķijas kultūras vēsturiskā mantojuma izpausmes mūsdienu kultūrprocesos

Uz katra soļa var redzēt vēsturisku mantojumu, kurš caur gadsimtiem atnācis pie mums no pagātnes, no priekštečiem. Galvenais no jebkāda mantojuma ir iespēja runāt – valoda ir tas, bez kā neviens sociāli attīstīts cilvēks nevar iedomāties savu dzīvi. Katra valoda ir pārvarējusi lielu ceļu, sākot no primitīvākajām skaņām līdz pilnībā izveidotas sistēmas, kas iekļauj noteiktus likumus un izņēmumus, gramatiskas un sintaksiskas sakarības. Citas kultūras mantojuma izpausmes mūsdienu pasaulē varam nevērot saziņas procesos, ēdienos, ģērbšanas stilos. No Senās Ēģiptes un Grieķijas ir mantoti ģeometrijas un astronomijas pirmsākumus, Roma dēvējusi pēctečiem ūdensvadus, jurisprudenci, monētas, cirku un vairākus tūkstošus unikālus darbus filozofijas, vēstures un citu zinātņu jomā. No Ķīnas ap 13. gadsimtu atnācis šaujampulveris, kas, lielākoties, noteica Eiropas attīstības virzienu: bruņinieku klases izžūšanu un muižnieku rašanos, ka arī Amerikas kolonizācijas iespējamību un karamākslas tālāko attīstību; tieši ķīnieši izgudrojuši kompasu un pirmie uzbūvējuši gāzesvadus. No ķeltiem atnācis jaunais gads un Hellovīnas svinēšanas tradīcijas, Kristība atnesusi pasaulei vienus no gaišākiem svētkiem tādus, kā Ziemassvētki, Lieldienas un citi. Latvijā vieni no populārākiem ir Līgo un Jāņi, kuru svinēšanas tradīcijas saglabājušās vēl no laikiem pirms vāciešu ekspansijas. Tādu sarakstu var turpināt bezgalīgi, jo katrai lietai un ieradumam ir vēsture, kura mūsdienu sapratnē veido unikālu tēlu.
Ļoti liels mantojuma slānis ir veltīts mums no Antīkās Grieķijas, kur radusies filozofija, izveidojušies vairāku zinātņu pirmsākumi, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī arhitektūras paņēmieni. Grieķijā attīstījusies literatūra un poēzija, ģimenes un valsts tradīcijas, un, kā galvenākā no tām, demokrātija. …