Gandrīz katram, kurš izdzird Antionio Saljēri vārdu, uzreiz prātā nāk ļaundaris, kurš noindēja Mocartu. Mūžīgā leģenda - Mocarts pret Saljēri — ir ērta un vēsturei dikti aizraujoša. Bet pilnīgi aplama. Protams, Mocarts, kā jau visi mūziķi, bija diezgan greizsirdīgs: būdams ārkārtīgi patriotisks, viņš Saljēri necieta vispirms jau tāpēc, ka bija sašutis: kaut kāds itālis ielaužas viņa zemē un dara pa savam (pieminēšu, ka otrs, kas uzsvēra, cik ārkārtīgi kaitīgas ir citu rasu ieplūsmes vācu kultūrā, bija Vāgners). Bet Saljēri nu pavisam noteikti nebija vainīgs viņa nāvē.Kā pieBilst pētnieks Māris Kupčs- Mocartu indēt nav bijis nekādas vajadzības: «Saljēri tolaik atradās pats savas slavas kalngalā.»
Antonio Saljēri dzimis Itālijas pilsētā Lengago turīga tirgotāja daudzbērnu ģimenē. Pirmās mācības viņš guva pie Džuzepes Tartīnī audzēkņa, sava brāļa vijolnieka Frančesko Antonio. Tika stāstīts, ka paslepus viņš bija devās uz blakus pilsētam, lai klausītos mūziku. Bērnība bez mākoņiem nebija ilga, 1763.gadā nomira viņa māte, bet neilgi pēc viņas arī tēvs. Kādu laiciņu zēns dzīvoja pie sava vecākā brāļa, taču tad viņu audzināšanā pieņēma tēva draugu ģimene. Močenigo ģimene bija viena no bagātākajām un arostikrātiskajām ģimenēm Venēcijā. Viņi droši vien jaunietim vēlējās sniegt muzikālo izglītību Neaoplē, taču viss sanāca pavisam savādāk. Pavisam nejauši Venēcija Antonio satika Floriānu Gasmanu-vīnes komponistu, kuram iepatikās kautrīgais un talantīgais jaunietis.
…
