Arhimēda dziļās idejas un zinātniskais mantojums ir lielo matemātikas, fizikas un mehānikas atklājumu pamatā. Tā, piemēram, pavērsiens matemātikā, kas notika 17. gadsimtā, kad sāka veidoties bezgalīgi mazo lielumu analīze, aizsākās jau Arhimēda darbos.
Arhimēds dzimis ap 187. gadu pirms mūsu ēras Sirakūzās - Sicīlijas salas austrumos. Šī pilsēta, tāpat kā daudzas tā laika Itālijas un Grieķijas pilsētas, bija patstāvīga monarhistiska valstiņa ar ķeizaru vadībā. Arhimēda tēvs Fīdijs - pazīstams tā laika astronoms un matemātiķis - bijis dēla pirmais skolotājs. Jau bērnībā zēns parādīja ģeniālas dotības. Zināšanu padziļināšanas nolūkā viņš devies uz Aleksandriju - tā laika matemātiskās domas centru. Tur Arhimēds ticies ar astronomu Kononu un matemātiķi Erastotenu. Ēģiptē Arhimēds izgudrojis instrumentu Saules redzamā diametra izmērīšanai, kā arī mašīnu lauku aplaistīšanai, ko vēlāk izmantoja ūdens izsūknēšanai no šahtām.
Lai gan Aleksandrijā bija labvēlīgi apstākļi zinātniskajam darbam, Arhimēds jau kā ievērojams zinātnieks atgriezās Sirakūzās. No šejienes viņš rakstījis Kononam par saviem atklājumiem matemātikā, bet nav devis pamatojumus uzskatīdams, ka katrs zinātnieks ir patstāvīgs un meklē savu ceļu.…
