1. Arodbiedrību raksturojums un to nepieciešamība
Latvijas Republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu „Par arodbiedrībām”, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās .
Arodbiedrība ir kāda uzņēmuma vai nozares strādājošo apvienība. Arodbiedrības pastāv jau kopš 19.gadsimta. Mūsdienās arodbiedrības ir kļuvušas par stabiliem politikas partneriem .
Latvijas Republikas likums „Par arodbiedrībām”, kas stājies spēkā ar 02.01.1991, nosaka, ka saskaņā ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem republikas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās, ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības. Arodbiedrības var veidot arī darba devēji. Likums un nozaru un profesionālo arodbiedrību statūti neparedz vecuma ierobežojumus. Savukārt, iestāšanās arodbiedrībā ir brīvprātīga.
Arodbiedrības veidošanas mērķis ir pievērst uzmanību darbinieku vajadzībām, panākt viņu ienākumu nepārtrauktu pieaugumu, darba tiesību aizsargāšanu un tādu sociālo garantiju nodrošināšanu, kas veicinātu viņa personības brīvu un vispusīgu attīstību.
Latvijas arodbiedrības:
1) apvieno nozaru un profesionālās arodbiedrības kopējo darba, ekonomisko un sociālo tiesību aizstāvībai;
2) īsteno sociālo dialogu ar valdību un darba devēju organizācijām;
3) pārstāv darbinieku intereses valsts un pārvaldes institūcijās un tiesā;
4) veic likumu, citu tiesību aktu projektu ekspertīzi un izstrādā priekšlikumus izmaiņām;
5) organizē savu biedru izglītošanu;
6) piedalās starptautiskajā arodbiedrību kustībā.
…
