Arodslimības medicīnas māsu praksē

Lielākā daļa visas pasaules populācijas vienu trešo no savas pieaugušā dzīves laika pavada strādājot, tādejādi aktīvi veicināt sevis, sabiedrības un ģimenes attīstību un labklājību. Darbs var divējādi ietekmēt cilvēka veselību – gan pozitīvi, gan negatīvi. Darbs nodrošina ienākumus, kas nepieciešami dzīves vajadzību apmierināšanai, kā arī pozitīvi ietekmē sociālo, psiholoģisko un fizisko veselību un labklājību. Iespēja strādāt cilvēkiem sniedz iespēju dzīvot ekonomiski neatkarīgu dzīvi, attīstīt savas darba iemaņas un sociālos kontaktus.
Bieži vien darba vietā uz cilvēku var iedarboties kaitīgie faktori, kuri negatīvi ietekmē veselību. Nelabvēlīgie darba vides riska faktori, ilgstoši iedarbojoties uz strādājošā organismu, var izraisīt arodslimības, vai ar darbu saistītās slimības. Savukārt, nepareiza un neuzmanīga tehnisko iekārtu ekspluatācija, tās neatbilstība drošības prasībām, var novest pie traumām.
Medicīnas darbinieki ikdienā saskaras ar dažādiem darba vides riska faktoriem: bioloģiskiem, ķīmiskiem, fizikāliem, psiholoģiskiem, organizatoriskiem, kā rezultātā varētu attīstīties arodslimības.
Līdz ar strauju medicīnas iekārtu attīstību, mainās riska faktori darba vietās, pieaug kaitīgo faktoru ietekme uz strādājošo, un bieži vien netiek pievērsta pienācīga uzmanība.
Izvērtējot arodsaslimšanas veselības darbinieku vidū konstatēts, ka gan ārsti, gan medicīnas māsas, gan arī māsu palīgi. Sevišķi izplatīta ir arodtuberkuloze, tai seko kaulu, muskuļu un elpošanas sistēmas slimības, vīrusu hepatīta un arodalerģijas.…