Šodien Latvijas tirgū var ievērot plašu saldumu sortimentu. Īpaši populāra ir šokolāde un to izstrādājumi. Iedzīvotājiem tiek piedāvāta daudzveidīgas šokolādes izstrādājumu izvēle. Šokolādes ražotāji konkure viens ar otru, cenšoties aizņemt lielāko tirgus daļu.
Kursā darbā ir apskatīta situācija šokolādes batoniņu tirgū. Tiem ir vislielākais pieprāsījums starp jaunajiem cilvēkiem. Latvijas tirgū šokolādes batoniņus piedava dažādi ražotāji. Šis kursa darbs ir par A/S “Laima” batoniņu “Serenāde”. A/S “Laima” ir vislielākais saldumu ražotājs Latvijā un ir pazīstams ne tikai kā mūsu valstī kā augstākas kvalitātes zīme. Bet šokolādes batoniņam “Serenāde” nav liels īpatsvars vietējā tirgū.
Ši darba mērķis ir apskatīt batoniņa “Serenāde” pārdošanas apjomus palielināšanas iespējas.Lai to izskaidrot tiek izvirzīti sekojošie uzdevumi:
iepazīšanas ar A/S “Laima” vēsturi, pašlaiku situāciju uzņēmumā, poziciju tirgū;
makro un mikro analīze;
konkurences apstakļuapskatīšna un to noteikšana;
mērķa grupu, potenciālo patērētāju noteikšana;
preces zema peprasījuma celoņus noteikšana;
SVOD tabulas analīze;
strateģiskā plānošana;
mediumplāna sastādīšana;
budžeta aprēķināšana
Kursa darba uzdevuma risināšanai tiek izmantota batoniņa “Serenāde” salīdzīnāšana ar galvenājiem konkurentiem, dažādi avīzes raksti, A/S “Laima” dati un arī mūsu personīgie novērojumi. Līdz ar to darbā tiek noteikts budžets nepieciešamiem mārketinga pasākumiem.
Kursa darba kopējais apjoms ir 35 lapas, izmantoti 7 bibliogrāfiskie avoti, 1 diagramma un 9 tabulas.
Šajā darbā netiek apskatīta A/S “Laima” sadarbība ar A/S “Staburādze” un tas kopīgi ražoto produkciju.
2. A/S “Laima” vēsture
A/S “Laima” vārds nebūs svešs nevienam kārumniekam, bet uzņēmumam vairāk nekā gadsimtu ilgajā pastāvēšanas laikā klājies raibi un ne vienmēr saldi. Un tomēr tieši šīs konfekšu fabrikas vārds saistāms arī ar dažādam aktivitātem, piemērām, “Laimas” pulksteņa atjaunošana, labdarības pasākumi bērnunamos, šokolādes mākslas akciju, kas iepriecinā ne tikai saldummīļus, bet arī konfekšu un šokolādes noliedzējus. Pērn A/S “Laima” izvejdoja pārstāvniecības Lietuvā un Igaunijā un nu var lepoties ar divām meitas firmām. A/S “Laima” nopietni kaļ plānus arī par “ielaušanos” Krievijas un rietumvalstu saldumu tirgos.
A/S “Laima” ir viens no vecākajiem šokolādes un šokolādes konfekšu ražotājiem. Tas ir viens no vecākajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā. 1870.gadā uzņēmejs Teodors Rigerts sāka šokolādes ražošanu Rīgā.
1921.gadā Rīgā bija organizēta šokolādes ražošanas sabiedrība “Makedonija”. Sabiedrība ražoja arī konfektes un cepumus. Sabiedrības īpašnieki bija J.Segals. J.Fromčenko, J.Kopilovs, D.Moševičs.
1925.gada 15.janvārī iepriekšminētā sabiedrība bija likvidēta un šīs sabiedrības pamatā bija izveidota akcijas sabiedrība “Laima”. A/S “Laima” paplašināja ražošanu un produkcijas ražošanu ne tikai Latvijā, bet arī Francijā, Anglijā, ASV.
30.gadu vidū Latvijas saldumrūpniecībai bija liela konkurence un pārprodukcija. Piemēram, bankrotēja E.Mežīta fabrika “Prosvet”, kuras vadītāji pārgāja A/S “Laimas” dienestā. A/S “Laima” saplūda krietna daļa likvidēto fabriku strādnieku, meistaru un vērtīgāko mašīnu, taču, neraugoties uz to, 1938. gada 1.janvārī Latvijā bija 29 šokolādes un konfekšu fabrikas, kas nodarbināja 2351 personu. A/S “Laima” daļa valsts saldumrūpniecībā bija 32,3%. Tiesa, uzņēmuma darbība 1937.un 1938.gadā atrodas uz zināmām grūtībām mūsu zemes izejvielu augstāko cenu dēļ, kā arī uz to, ka pasaulē sāka vairāk rūpēties par savu tirgu aizsardzību.
1937.gadā akcijas sabiedrība pārdeva fabriku Latvijas kredītbankai.
Eksistences pirmajā gadā fabrika bija līdzīga mazai darbnīcai. No 1930.gada līdz 1940.gadam ražošanas apjomi ievērojami paplašinājās un 1940.gadā tas bija 2500 tonnu, no kuriem 500 tonnu bija izvēsti no Latvijas uz ASV, Angliju, Skandināvijas valstīm.
Sākumā akciju sabiedrības kapitāls bija 100000 latu, bet pēc tam palielinājas līdz 1 mlj.latu. Akciju sabiedrībai bija dažas nodaļas citās Latvijas pilsētās un vēl arī firmas veikali.
Neskatoties uz produkcijas apjomu palielinašanu, fabrika daudzus gadus strādāja ar vecām iekārtām. Daudzie izstrādājumi tiek izgatavoti ar rokas darbu palīdzību.
Cehu daļa bija izvietota pagrabu telpās; sadzīves labklājība darbniekiem gandrīz nebija.
1940.gadā sākas darbi pēc iekārtas modernizācijas, darbnieku kvalifikācijas un sadzīves labklājības izlabošanas, bet visi šie pasākumi bija pārtraukti kara dēļ.
Otrā Pasaules kara laikā konditorejas produkcijas ražošana strauji samazinājās. Arvien dominējošāku lomu spēlē lielie uzņēmumi. Iedzīvotāju skaits samazinājās par apmēram 10%. Iedzīvotāju pirktspēja samazinājās, izejvielu un materiālu cenas pieauga, sevišķi no ārzemēm ievedamo, uz karameļu sīrupu ieveda akcīzi. Tas viss spieda paaugstināt saldumpreču cenas par 15%, kas tomēr vēl nesedza pieaugošās izmaksas. Militārās jūras blikādes dēļ gandrīz pavisam apstājās eksports. Tā kā Latvijas saldumrūpniecībā eksporta daļa nepārsniedza 10%, ar lielām nepatikšanām šāds stāvoklis tomēr nedraudēja. Fabrika sāka izlaist ne sev piemītošu tai produkciju – miežu kafiju, kaltētu raugu, džemus.
Lielākā daļa fabrikas darbnieku bija aizgajuši vai atlaisti no darba.
Kara laikā fabrikai bija nodarīti ievērojami zaudējumi, bija izvestas iekārtas un detaļas no varša un no citiem krāsainiem metāliem. Pēc Rīgas atbrīvošanas ražošana nevarēja būt uzsākta uzreiz.
Uzreiz pēc pilsētas atbrīvošanas 1944.gada oktobrī agrākie darbnieki sāka atjaunošanas darbus, nākamajos gados bija uzsākts darbs pēc ražošanas procesu mehanizācijas, bija iegūtas jaunas augstas tehnoloģijas iekārtas.
Pēckara laikā bija uzcelta jauna katlu māja, jauna darbnīca, daudz jaunu telpu.
Ražošanas jauda ātri palielinājās un palielinās arī šodien, pateicoties jaunai tehnikai, modernizētai iekārti, uzlabotai ražosanas organizācijai un palielinašātai darbnieku kvalifikācijai. Fabrikas ražošanas modernizācijā un palielinašanā liela loma ir tieši darbniekiem. Viņu darbības rezultatā un pateicoties pastāvīgam iedzīvotāju pieprasījuma, pieauguma pēc konditorējas izstrādājumiem, ražošanas apjomi strauji palielinājās salīdzīnājumā ar līdzkara periodu.
Septiņu gadu laikā pēc kara ražošanas efektivitāte palielinājās par 55,5% un peļņa palielinājās trīs reizēs. Fabrikas tehniskā progresa svarīga loma bija speciālizācijai, kas bija veikta Latvijas konditorējās uzņēmomos. Sākot ar 1961.gada fabrika “Laima” izlaiž tikai konfektes, šokolādi un šokolādes izstrādājumus, dražēju.
1965 – 1970 gados bija veikta talāka fabrikas rekonstrukcija.
Fabrikas pridukcija ir pazīstama ne tikai visā Latvijā, bet arī citās valstīs. Starptautiskā konditoru izstādē – kongresā, Vinē 1956.gadā, fabrikai tika piešķirta sudraba medaļa. Savus izstrādājumus fabrika pārstāvēja arī starptautiskās izstādēs Briselē, Londonā, Parīzē, Rostokā, Nju – Jorkā.
Fabriku pastāvīgi apmeklē daudzi ārzemju viesi. Piemēram, fabrikai bija Vācijas valdības delegācija, Ķīnos pārtikas rūpniecības darbnieki.…
