IEVADS
Privatizācija ir viens no būtiskiem procesiem, kas veidoja Latvijas valsts ekonomisko pamatu pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Pārejas process no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku līdz ar pārmaiņām sociālajā un politiskajā sistēmā bija sarežģīts, tādēļ dažādi vērtēts. Privatizācijas rezultātā mainās privatizējamā valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieks, un tās mērķis ir radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai tautsaimniecības attīstība interesēs.
Viens no tādiem valsts īpašumiem, kurš bija pakļauts privatizācijai bija „Latvijas kuģniecība”. Privatizācijas gaitu apvija daudzi skandāli, tiesvedības un politiski lēmumi dažādu valdošo partiju interesēs. Sākotnēji tik raitās valsts akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” (LK) privatizācijas neveiksme izskaidrojama ar pretrunu privatizācijas noteikumos, kuros, no vienas puses, paredzēts izsoles process, no otras – pretendentu konkurējošas solīšanas process. Tā uzskata starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” eksperts LK privatizācijas novērošanā Klods Hovnanians. Viņš personiski tikās ar Privatizācijas aģentūras (PA) darbiniekiem, finansu konsultantiem, LK vadību un ekspertiem, tai skaitā Latvijas Jūrniecības savienības speciālistiem. Tikai 2002.gada 5.jūnijā pēc vairākiem ļoti politizētiem privatizācijas mēģinājumiem, uzņēmums kļūst par publisku akciju sabiedrību. Kompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas uzņēmums a/s Ventspils nafta.1
PRIVATIZĀCIJAS PROCESS UN PROBLĒMAS
Privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvijas kuģniecība" (LK) privatizācijas gaitā bija paredzēts zināmu skaitu akciju pārdot arī bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem. Bija sagatavots Ministru kabineta rīkojums par LK privatizācijas nosacījumiem, kas paredzēja, ka daļa no publiskajā piedāvājumā par privatizācijas sertifikātiem realizējamām akcijām jāpārdod bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem tādā apmērā, lai katrs bērns varētu izmantot apmēram 20 viņa rīcībā esošos sertifikātus. Tāds lēmums tika pieņemts par akciju realizēšanu šādā veidā tādēļ, ka 1999.gadā PA bija saņēmusi Latvijas bērnu bāreņu aizbildniecības atbalsta fonda "Māra" priekšlikumu par speciālas LK akciju kvotas izveidošanu, lai bērni bāreņi varētu izmantot viņiem piešķirtos sertifikātus. Atbalsts šim priekšlikumam tika saņemts gan no Ekonomikas ministrijas, gan Labklājības ministrijas, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan arī no Valsts bērnu tiesību aizsardzības centra. Bāreņu apzināšana prasīja daudz laika, un PA šā darba gaitā konstatēja, ka Latvijā nav nevienas valsts institūcijas, kuras rīcībā būtu pilnīga informācija par bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem. …
