Secinājumi un priekšlikumi
Kursa darbā veiktajā analīzē autors izdarījis sekojošus secinājumus:
1) Uzņēmuma likviditātes koeficienti no 2007. līdz 2009. gadam ir normas robežās, kaut gan 2007. gadā uzņēmumam varēja rasties problēmas ar īstermiņu parādu dzēšanu, jo 2007. gadā likviditātes kopējais koeficients bija 1,04, un likviditātes starpseguma koeficients bija 0,78, taču jau uz 2008. gadu šie koeficienti uzlabojās.
2) Uzņēmuma likviditātes kopējais koeficients 2,02 uz 2010. gadu nav normas robežās. Šis koeficients nav pārāk pārsniedzis vispārpieņemtos standartus, bet no bilances aktīva par 2010. gadu redzams, ka naudas līdzekļu atlikums uzņēmuma kontos ir pārāk liels. No tā var secināt – uzņēmums neefektīvi izmanto savus naudas līdzekļus.
3) Uzņēmuma kapitāla struktūras koeficienti ir normas robežās, no kā var secināt, ka uzņēmumam nebūs problēmas segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības. Līdz ar to kreditori ir saistīti ar mazāku risku.
4) Uzņēmumam ir iespējas laicīgi un pilnībā norēķināties par kārtējām saistībām; par preču, materiālu piegādi, pakalpojumu saņemšanu, nodokļu un citiem maksājumiem, tomēr ir arī zināms, ka uzņēmums neracionāli izmanto brīvos naudas līdzekļus.
5) Uzņēmuma komerciālās rentabilitātes koeficienti mainījusies katru gadu. 2008. gadā koeficients bija visievērojamākais – 7,16%. Tas liecina, ka uzņēmums šājā gadā no viena ieguldītā lata ir nopelnījis 7,16 santīmus. Šāds rādītājs nozīmē, ka 2008. gadā uzņēmumam bija zems ienesīgums, savukārt 2010. gadā uzņēmuma komerciālā rentabilitāte sasniedza tikai 4,48%.
6) Visi analizējamie uzņēmuma rentabilitātes rādītāji ir zemā līmenī, kaut gan uz 2010. gadu rentabilitātes koeficienti vairumā ir palielinājušies. Neskatoties uz to uzņēmuma rentabilitāte paliek zemā līmenī, un tas savukārt liecina par uzņēmuma neveiksmi. Ja rentabilitātes zemais līmenis netiek savlaicīgi novērsts, tad sagaidāma uzņēmuma darbības krīze.
7) Līdzekļu aprites radītāji ir samazinājušies, un tas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2009. gadu, 2010. gadā līdzekļu izmantošanas efektivitāte saruka. Salīdzinājumā ar pagājušā gada pārskata aprēķinātajiem rādītājiem, ātrums līdzekļu pārvēršanai naudas formā ir mazāks.
8) Uzņēmuma finanšu cikls ir ļoti mainīgs: 2008. gadā uzņēmums visefektīvāk izmantoja apgrozāmos līdzekļus, jo finanšu cikls bija viena diena. Taču jau 2009. gadā uzņēmuma finanšu cikls sastādīja 8 dienas, kas savukārt norāda uz to, ka uzņēmumam bija jāiesaldē savu apgrozāmo kapitālu uz 8 dienām. 2010. gadā finanšu cikls sastādīja gandrīz 6 dienas.
Pamatojoties uz izvirzītiem secinājumiem, autors izstrādāja sekojošus priekšlikumus:
1) A/S „Liepājas autobusu parks” 2011. gadā saņēma vēstuli par iespējamo dotāciju samazināšanu (1. nodaļa). Ja uzņēmumam samazinās dotāciju apjoms, tad attiecīgi uzņēmumam samazināsies arī neto apgrozījums. Lai uzņēmumam nerastos lieli zaudējumi, darba autors rekomendē, samazināt izdevumus vēl vairāk. Sekojot šim priekšlikumam, uzņēmums spētu veiksmīgi un bez ievērojamiem zaudējumiem turpināt savu darbību.
…
