Secinājumi
1. Atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas izaicinājumus un aktualitāti Latvijā autors pamato ar Eiropas statistikas biroja datiem. Latvijā vērojams straujš radīto atkritumu apjoma
pieaugums. Turklāt Latvijā tiek atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti uz pusi mazāk atkritumu (25% no kopējiem atkritumiem) nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs. Starptautiskās organizācijas ir norādījušas virzību uz aprites ekonomiku kā ilgtspējīgu pasaules ekonomikas attīstības veidu.
2. Pētnieciskajā literatūrā par atkritumu negatīvo ietekmi uz vidi un veselību jau aktualizēta arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz atkritumu daudzuma palielināšanos un atkritumu šķirošanas
intensitātes palēnināšanos. Autors uzskata, ka veselības sektora atkritumu palielināšanās un mājsaimniecību paradumu maiņa rada bažas par to negatīvo ietekmi uz vidi, un piekrīt pētniekiem, ka šajā jomā ir nepieciešams turpināt pētījumus.
3. Atkritumu apsaimniekošana literatūrā un valstu politikās balstās uz atkritumu hierarhijas pieeju, kas rāda vēlamo virzību atkritumu apsaimniekošanā. Autors piekrīt, ka atkritumu apsaimniekošanā galvenais princips ir efektīvi ietekmēt jau hierarhijas pirmo fāzi, t.i., samazināt atkritumu radīšanu. Efektīvi iedarbojoties visās nākamajās stadijās, samazināsies arī noglabājamo atkritumu daudzums. Šāda pieeja izmantojama arī politikas pasākumos un informatīvajās kampaņās, līdztekus informācijai par atkritumu šķirošanu iekļaut arī izglītošanu par atkritumu mazināšanas iespējām.
5. Lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji apzinās atkritumu rašanās problēmu un kas ir galvenie motivējošie faktori lielākai iedzīvotāju iesaistei atkritumu šķirošanā, autors veica anketēšanu.
Iegūtie dati ļauj autoram secināt, ka ir piemērots laiks nepieciešamo pasākumu ieviešanai atkritumu mazināšanā Latvijā, jo tuvu 100% aptaujāto apzinās, ka radītais atkritumu daudzums Latvijā ir problēma, un vēlas mainīt ikdienas paradumus, lai samazinātu atkritumu veidošanos.…
