Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai pastāv statistiski nozīmīga atšķirība stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēlē datoratkarīgu un no datora neatkarīgu jauniešu starpā.
Pētāmās izlases:
1)30 jaunieši ar datoratkarības tendencēm vecumā no 16 līdz 24 gadiem, 25 vīrieši un 5 sievietes
2)30 jaunieši tajā pašā vecumā un pēc tā paša dzimuma sadalījuma bez datoratkarības tendencēm. Otrā grupa tiek pielīdzināta pirmajai pēc vecuma, dzimuma, izglītības un ģimenes stāvokļa sadalījuma.
Pētījuma metodes:
Aptauja datoratkarības noteikšanai, kurai pamatā ir K. Jangas (K.Young, internets) Interneta atkarības noteikšanas kritēriji, tai klāt pievienoti jautājumi par datora lietošanas biežumu un pieejamību, kā arī demogrāfiska rakstura jautājumi.
St. E. Hobfola (St. E. Hobfoll, 1994) un viņa kolēģu izstrādātā metode stresa pārvarēšanas stratēģiju noteikšanai – SACS (Strategic Approach to Coping Scale).
Galvenie secinājumi:
Empīriskajā pētījumā netika konstatēta statistiki nozīmīga atšķirība stresa pārvarēšanas stratēģiju izvēlē starp datoratkarīgo jauniešu un no datora neatkarīgu jauniešu rezultātiem. Datoratkarīgie jaunieši stresa pārvarēšanai mazāk izmanto atbalstu no citiem cilvēkiem, jo socialā atbalsta skalā ieguva salīdzinoši zemākus rezultātus.
Atslēgas vārdi: stress, stresa pārvarēšana, datoratkarība, jaunieši
Mūsdienu sabiedrībā pieaugot dzīves tempam un palielinoties cilvēka darbības sfēru daudzveidībai, arvien aktuālāki kļūst veidi, kā cilvēki tiek galā ar stresu un tā izraisītajām sekām. Arvien vairāk par stresu sāk ziņot ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Tomēr šķiet, ka stresa līmenis pieaug, pieaugot pārmaiņām cilvēka dzīvē, kurām nepieciešams adaptēties. Vienas no vislielākajām pārmaiņām sava dzīvē indivīds izjūt, sasniedzot pusaudža vecumu, taču tas nenozīmē, ka kļūstot vecākam stress viņa dzīvē samazinās, vienkārši indivīds iemācās izmantot efektīvākas stresa pārvarēšanas stratēģijas un pielāgot tās dažāda veida situācijām.
Īpaši svarīgi būtu noskaidrot, kā ar stresu tiek galā dažādas specifiskas sabiedrības grupas un vai viņu izmantotās pārvarēšanas stratēģijas atšķiras. Pie specifiskām grupām varētu pieskaitīt arī tos indivīdus, kuri aizvien mazāku piepildījumu savām darbībām cenšas sasniegt reālajā dzīvē. Ar jauno tehnoloģiju palīdzību šādi cilvēki un visvairāk tieši jaunieši cenšas dzīvot virtuālu dzīvi, izdzīvojot virtuālas problēmas un piedzīvojot virtuālu stresu.
Savā bakalaura darbā man būtu svarīgi noskaidrot, kādus stresa pārvarēšanas veidus izmanto cilvēki,kuriem datora radītā pasaule šķiet pievilcīgāka, labāk izprotama un drošāka par īsto. Tādā veidā būtu vieglāk saprast, kādas personības ātrāk kļūst datoratkarīgas, kas savukārt dod iespēju atrast veidus, kā pasargāt vēl nenobriedušas personības no datora kaitīgās ietekmes uz psihi un ķermeni un vai tas vispār ir iespējams.…
