Kā var secināt pēc 3.2. att. datiem, tieši proporcionāli kopējam Latvijā reģistrēto automašīnu skaitam pieaug arī jauno automašīnu skaits. Kopējo automašīnu klāstā jauno automašīnu īpatsvars sastāda 15%, un šī tendence saglabājusies gandrīz konstanta, sākot no 2000. gada. Mainās tikai pārdoto automašīnu skaits, taču tas pastāvīgi pieaug. Pēc statistikas [49] datiem, jauno automašīnu pārdošanas apjomi pieaug vidēji par 10% gadā.
Salīdzinājumā ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem Lietuvu un Igauniju 2003. gadā jauno automobiļu tirgus Latvijā uzrāda stabilāko pieaugumu, kopumā jauno auto pārdošana palielinājusies par 11 %.
Taču palūkojoties uz tuvāko kaimiņu veikumu, gandarījums par padarīto nav vairs tik liels. Uzskatāmi tas redzams 3.3. un 3.4.att. Salīdzinājumam, Igaunijā reģistrēto jauno auto skaits uz 1000 iedzīvotājiem ir četras reizes lielāks nekā Latvijā.
Analizējot 3.5. att. Latvijas lietoto automobiļu tirgus struktūras dinamiku pēc vecuma un degvielas tipa, varam secināt, ka lietoto automašīnu parks pamazām, taču noteikti kļūst jaunāks. Samazinās fiziski un morāli novecojušo automašīnu skaits. Izteiktākais rezultāts ir automašīnu, kuras vecākas par 10 gadiem, īpatsvars 2003 gadā un 1996 gadā – kritums ir apmēram 30%. Šis fakts pats par sevi runā par labu satiksmes drošībai, jo veco automašīnu samazinājums tieši ietekmē automašīnu kopējā tehniskā stāvokļa uzlabojumu – 3.6. att. – palielinās to automašīnu skaits, kuras spēj ar pirmo reizi iziet tehnisko apskati. Liels ieguvums ir arī ekoloģijai – vairums vecāko automašīnu nav aprīkotas ar izplūdes sistēmas katalizatoriem, kā rezultātā jau tā sliktais gaiss Rīgā tika pasliktināts ar kaitīgām atgāzēm. Jāatzīmē arī krasais to automašīnu skaita pieaugums, kas aprīkotas ar dīzeļdzinējiem. Paredzams, ka 2004. gadā šāda tendence varētu izmainīties sakarā ar dīzeļdegvielas cenu straujo kāpumu pēc iestāšanās ES. Latvijā pašlaik reģistrēto vieglo automašīnu vidējais vecums ir 16,2 gadi, savukārt tehniskā kārtībā esošo vieglo automašīnu vidējais vecums ir 13,0 gadi [49]. …
