Nu jau vairāk kā divdesmit gadi pagājuši, kopš katastrofas Černobiļas AES. Tāda tipa avārijas atkārtota notikšana ir tikpat mazticama kā hipotētiskas avārijas. Taču jāaplūko avārijas cēloņi, sekas, veiktie un veicamie pasākumi.
Šī postošā avārija notika Černobiļas atomelektrostacijā 1986.gada 26.aprīlī pulst.01:24 pēc vietējā laika. Tā kļuva par lielāku atomelektrostaciju katastrofu visā cilvēces vēsturē. Milzīgas teritorijas Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā tika spēcīgi piesārņotas, aptuveni 60% no radioaktīvajiem nokrišņiem nokrita pār Baltkrieviju. Avārija izraisīja bažas par Padomju atomelektrostaciju drošību, ierobežojot tās attīstību uz vairākiem gadiem. Tagad neatkarīgajām valstīm– Krievijai, Ukrainai un Baltkrievijai toreiz nācās risināt avārijas seku novēršanas un veselīgas vides atjaunošanas izdevumu problēmas. Praktiski neiespējams precīzi noteikt Černobiļas katastrofas rezultātā cietušo un bojā gājušo skaitu, jo Padomju Savienība slēpa daudz informācijas, uzrādot nepilnīgus bojā gājušo sarakstus. Padomju autoritātes aizliedza ārstiem miršanas apliecībās uzrādīt Černobiļas katastrofas radīto radiāciju kā nāves cēloni. Tādas avārijas sekas kā vēzis daudziem tika atklātas tikai pēc daudziem gadiem un ne vienmēr varēja viennozīmīgi apgalvot, ka tās bija izraisījusi katastrofa Černobiļā.
Černobiļas atomelektrostacija atrodas 18 km attālumā no Černobiļas ciemata, 16 km no Ukrainas un Baltkrievijas robežas un 110 km no Kijevas.…