Bezdarbs

Bezdarbs autores skatījumā ir ekonomiskas un sociālas problēmas jebkurā sabiedrībā. Nenodarbināti cilvēki cieš gan ekonomiska, gan sociāla rakstura grūtības. Deviņdesmitajos gados līdz ar pāreju uz tirgus ekonomiku, bezdarbs Latvijā kļūst par aktuālāko sociāli ekonomisko problēmu. Zaudēt darbu nozīmē neizbēgamu dzīves līmeņa krišanos, pat nabadzību. Ir pierādīts, ka bezdarbs un nabadzība saistīti arī ar sliktu veselību. Bīstamākais tomēr ir tas, ka cilvēka izstumšana no darba vides rada cilvēkam psiholoģisku un morālu traumu. Depresija noved pie bezdarbības, bet savukārt bezdarbība – pie pašapziņas zaudēšanas, personības degradācijas, ģimenes iziršanas, kriminālnoziegumiem, pašnāvības.
Bezdarbs ir sociālekonomiska parādība, kad darbaspēka daļa, kas vēlas un ir spējīga strādāt, nespēj atrast darbu un netiek nodarbināta sabiedriskā ražošanā ( credpro, 2016 ).
Bezdarba līmenis ir viens no ekonomiskās situācijas indikatoriem, kas tiek izteikts procentos no darbspējīgiem iedzīvotājiem. Bezdarbnieki ir darbaspēka daļa, kas vēlas un ir spējīga strādāt un aktīvi meklē darbu ( credpro.lv/bezdarbs ).
Tā kā bezdarbs ietekmē valsts ekonomisko un sociālo stāvokli, jo kvalificēta un strādāt griboša darbaspēka neizmantošana pazemina valsts iespējas sasniegt tās potenciālo IKP ( iekšzemes kopproduktu), kā arī rada labklājības līmeņa pazemināšanos valstī un nelabvēlīgu sociālo vidi, tad bezdarba novērtēšana un samazināšana ir viena no valstu prioritātēm ( Sloka B.,2010 ).…