Secinājumi
1. Valsts ieņēmumu dienests kā valsts pārvaldes institūcija izveidota 1993.gadā, kad tika pieņemts likums “Par Valsts ieņēmumu dienestu”.
2. Saskaņā ar likumu “Par Valsts ieņēmumu dienestu” viens no svarīgākajiem VID uzdevumiem ir nodokļu, nodevu un citu valsts obligāti noteikto maksājumu iekasēšana Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas.
3. VID struktūra laika gaitā ir mainījusies. Visa Valsts ieņēmuma dienesta priekšgalā ir ģenerāldirektors un tālāk seko viņa 4 vietnieki (skat. Pielikumu Nr. 1);
4. Valsts ieņēmumu dienestā strādā kvalificēti darbinieki, taču viņu darbu kavē novecojusi datortehnika un nepilnīgi izstrādātas datorprogrammas.
5. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie nodokļu un nenodokļu ieņēmumi valsts budžetā 2005.gada trijos mēnešos ir 380,26 milj. latu, kas ir par 73,62 milj. latu jeb 24,0% vairāk kā 2004.gada attiecīgajā periodā.
6. Nemateriālo ieguldījumu vērtība 2004.gadā salīdzinot ar 2003.gadu ir samazinājusies par 9,78%, taču gan 2004.gadā, gan 2003.gadā visi nemateriālie ieguldījumi ir veikti koncesijās, patentos, licencēs, datorprogrammās, tirdzniecības zīmēs un līdzīgās tiesības;
7. 2004.gadā salīdzinot ar 2003.gadu pamatlīdzekļu vērtība ir būtiski palielinājusies, tas ir, par 149%. Vislielāko daļu pamatlīdzekļu struktūrā 2003.gadā un 2004.gadā sastāda zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi;
8. Krājumu palielinājums 2004.gadā salīdzinot ar 2003.gadu nav būtisks, tas ir, tikai 0,7%. Krājumu struktūrā abos gados vislielāko daļu sastāda inventārs vērtībā līdz LVL 50,- par vienību un dažāda specifiska veida inventārs;
9. Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālai iestādei 2004.gadā ir ievērojami palielinājušies debitoru parādi salīdzinot ar 2003.gadu, tas ir, par 245%;
10. Naudas līdzekļi 2004.gadā salīdzinot ar 2003.gadu ir samazinājušies par 31%, tas ir, par LVL 986,-. Naudas līdzekļi VID Kurzemes reģionālai iestādei iedalās tikai divās daļās:90% no visiem naudas līdzekļiem sastāda pamatbudžeta konti, bet pārējos 10% - pārējie naudas līdzekļi;
11. VID Kurzemes reģionālās iestādes īstermiņa kreditori 2004.gadā salīdzinot ar 2003.gadu ir samazinājušies par 25%, lielāko daļu no īstermiņa kreditoru struktūras sastāda norēķini par darba samaksu un ieturējumiem no darba algas (izņemot nodokļus);
12. Valsts ieņēmumu dienesta Kurzemes reģionālajā iestādē netiek veidoti uzkrājumi;
13. 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu VID Kurzemes reģionālās iestādes kopējās likviditātes koeficients ir pieaudzis par 1,līdz ar to var secināt, ka iestāde 2004.gadā ir izmantojusi neefektīvāk savā rīcībā esošos līdzekļus nekā 2003.gadā.
14. Gan 2003.gadā, gan 2004.gadā starpseguma likviditātes koeficients ir zems un nesasniedz pietiekamības normu, līdz ar to var secināt, ka liela daļa no apgrozāmajiem līdzekļiem ir ieguldīta krājumos un var rasties problēmas ar tekošo parādu dzēšanu;
15. 2003.gadā un 2004.gadā uzņēmuma absolūtās likviditātes koeficients ir ļoti zems. Tas liecina par to, ka uzņēmuma rīcībā ir ļoti maz naudas līdzekļu un līdz ar to uzņēmumam var rasties problēmas ar tūlītēju īstermiņa saistību atmaksāšanu.
16. Uzņēmuma finansiālās neatkarības koeficients ir ļoti augsts, tas ir, 0,99, līdz ar to uzņēmums ir pilnībā spējīgs norēķināties par savām ilgtermiņa saistībām;
17. Ar VID pašu kapitālu var pilnībā finansēt tā ilgtermiņa ieguldījumus, savukārt apgrozāmie līdzekļi netiek pilnībā finansēti no īstermiņa saistībām, bet lielāko daļu no apgrozāmajiem līdzekļiem finansē no pašu kapitāla.
…
