Personu brīva kustība ekonomiskas attīstības kontekstā kopā ar kapitāla brīvo kustību nozīmē ražošanas resursu brīvu plūsmu, vērtējot personu kustību kā darbaspēka brīvo kustību. Tāpēc ieguvums no brīvās personu kustības pirmām kārtām saistās ar vienu no ražošanas faktoru tirgiem – darba spēku tirgu. Brīva pārvietošanās (darba spēka migrācija) kopumā nodrošina efektīvāku darbaspēka izvietojumu, ja notiek darbaspēka tirgus pašregulēšanās.
Kopumā ņemot, no visām ES kopējā tirgus brīvībām personu (darbaspēka) brīva kustība ir vistiešāk saistīta ar cilvēkiem, tātad arī ar dažādu sociālo jautājumu risināšanu. Likvidējot stingru robežkontroli, vīzu sistēmu un saskaņojot darba un izglītības likumdošanu, brīva personu kustība ļauj vienas dalībvalsts iedzīvotājiem netraucēti iebraukt otrā dalībvalstī kā tūristiem, apmesties tur uz pastāvīgu dzīvi un strādāt pēc tiem pašiem noteikumiem kā šīs valsts iedzīvotājiem.
Brīva personu kustība rada darbaspēka pieplūdumu bagātākajos reģionos, veicinot to ekonomisko izaugsmi. Savukārt nabadzīgākajās valstīs tā samazina sociālo spriedzi, paaugstinot šo reģionu dzīves līmeni. Tādējādi palielinās iespējas paaugstināt labklājības standartus visā Eiropas Savienībā.
Brīva personu kustība plašā nozīmē ir:
Brīva pārvietošanās
Vienādas sociālās tiesības
Profesionālās kvalifikācijas, diplomu savstarpējā atzīšana
Nediskriminācijas principa izmantošana darbaspēka tirgū
Brīva personu kustība sastāv no diviem elementiem:
Darbinieku pārvietošanās brīvības
Uzņēmējdarbības brīvības.
Darba ņēmēju pārvietošanās brīvība garantē nodarbināto personu pārvietošanās brīvību.
Uzņēmējdarbības brīvība turpretim garantē patstāvīgi nodarbināto, brīvo profesiju pārstāvju un uzņēmumu pārvietošanās brīvību.
Kopā ar brīvu personu kustību vēlreiz jāpiemin vispārējā pārvietošanās brīvība, kas Savienības pilsoņiem garantēta EK 18. pantā. Pretstatā abām iepriekš minētajām brīvībām, šo brīvību garantē neatkarīgi no tā, vai tai ir kāds ekonomisks raksturs.…
