. “Zemāki ieņēmumi prognozēti visās lielākajās nodokļu grupās, kas saistīts ar Covid-19 izraisīto plašo ietekmi uz tautsaimniecību un vispārējo ekonomiskās aktivitātes sarukumu valstī. Savukārt, ne nodokļu ieņēmumi, ņemot vērā pieaugumu sagaidāmajos ieņēmumos no dividendēm, tiek sagaidīti lielākā apmērā nekā plānots ietvarā. Nodokļu ieņēmumu neplānotais samazinājums negatīvi ietekmē bilanci visos budžeta līmeņos gan salīdzinājumā ar plānoto, gan salīdzinot ar 2019. gadu” [12, https://www.fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMPask_2_121020_proj2021.pdf].
Budžeta izdevumu daļā paredzēti apjomīgi papildus izdevumi atbalsta pasākumu finansēšanai lai mazinātu Covid-19 ietekmi gan uz iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem un nozarēm kopumā. Atbalsta pasākumi galvenokārt ietekmē 2020.gada budžeta izdevumus, taču daļēji arī 2021. gada izdevumu apmēru, īpaši valsts pamatbudžetā. Kā prognozē Eiropas Komisija, Latvijā budžeta deficīts 2021.gadā būs 4,5% no IKP, kas, ņemot vērā lielo prognozēšanas nenoteiktību Covid-19 infekcijas apstākļos. Tiek prognozēts, ka budžeta deficīts 2021.gadā, atjaunojoties ekonomikas izaugsmei pēc Covid-19 krīzes un attiecīgi samazinoties atbalsta pasākumiem, salīdzinājumā ar 2020.gadu samazināsies.
[12,https://www.fm.gov.lv/files/valstsbudzets/FMPask_2_121020_proj2021.pdf].
Tai pašā laikā, Latvijas valsts parāds, saskaņā ar Valsts kases datiem, 2020. gada augusta beigās valsts parāds veidoja 12,6 mljrd. EUR, kopš 2019.gada beigām pieaugot par 1,8 mljrd. EUR. Attiecīgi, kā prognozē Latvijas valdība, 2021. gadam vispārējās valdības budžeta ieņēmumu prognoze ir 39,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumu prognoze 43,2% apmērā no IKP, budžeta deficīts 3,9% apmērā no IKP un valsts parāds 46,0% apmērā no IKP
[15,https://www.mk.gov.lv/lv/aktualitates/valdiba-apstiprina-latvijas-visparejas-valdibas-budzeta-plana-projektu-2021-gadam].
…
