Čemurziežu dzimta ir izplatīta pa visu zemeslodi, bet lielākoties tā sastopama ziemeļu puslodes mērenā un sausā klimata joslā, kā arī nereti tropu mežu kalnos. Tie pārsvarā ir viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmu, puskrūmu veidā. Šīs dzimtas augiem ir novērojams dobs, stāvs stublājs, ar labi izteiktiem mezgliem, gludu vai rievainu virsmu. Tas var saniegt 4m augstumu un 6m diametru. Lapas parasti ir pamīšus, dalītas vai vienkārt līdz trīskārt šķeltas ar uzpūstām makstīm. Augšējās lapas parasti sēdošas,bet apakšējās - kātainas. Lakstaugiem gandrīz vienmēr ir arī kātainu lapu rozete. Ziedi sīki, sakopoti saliktos čemuros, retāk vienkāršā čemurā vai galviņā. Čemuri arī ir tā pazīme, kuras dēļ šo dzimtu viegli atšķirt no citām. Lapas, kas ietver saliktā čemura pamatu, veido vīkalu, bet lapas, kas ietver čemuriņu – par vīkaliņu. Arī pēc vīkala un vīkaliņa pazīmēm ir vieglāk noteikt čemurziežu dzimtu. Kauslapas tiem 5, saaugušas, ir 5 zobiņi. Vainaglapas arī 5, brīvas un ar atliekušos galotni, putekšņlapas 5, ar kātiņiem piestiprinātas pie nektārija diska. Sēklotne apakšēja, divcirkņu. Ziedi ir divdzimumu, kurus apputeksnē kukaiņi. Auglis – divu sēkleņu skaldauglis, kas nogatavojies sadalās divos viensēklas skaldaugļos, kas piestiprināti karpoforam (augļnesim). Uz augļa virsmas ir piecas garenas ribiņas, starp kurām ir rieviņas. Zem tām atrodas eļļas ailes, kas pildītas ar smaržīgām ēteriskām eļļām.
Čemurziežu dzimtā zināmas ap 4250 sugām. Aug visvairāk pļavās, krūmājos, dārzos, upju krastos (arī ūdeņos), reti mežos. Čemurziežu dzimtu dala trīs apakšdzimtās, no kurām visnozīmīgākā ir 3. apakšdzimta ( Apiodeae ), jo tā devusi daudz kultūraugu, kā, piemēram, koriandru, pastinaku, anīsu u.d.c. Bet dažas sugas satur indīgus alkaloīdus, kas var nodarīt ļaunumu gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tāds, piemēram, ir indīgais velnarutks un plankumainais suņstobrs.
Šajā referātā es gan tuvāk aplūkošu vairākus iecienītus un visiem pazīstamus sakņaugus un garšaugus (burkāni, selerijas, pētersīļi, dilles un ķimenes), Latvijas neiztrūkstošo mēreni mitro pļavu un mežu nezāli meža suņburkšķi, kā arī pašlaik aktuālos un cilvēku neiemīļotos latvāņus.
Latvijā sastop 61 sugu no čemurziežiem. Starp tām ir ne tikai vietējās floras sugas, bet arī ievazātas (~17). No šīs dzimtas mūsu valstī aizsargājamas sugas ir lielā zvaigznīte (Astrantia major) un jūrmalas zilpodze (Eryngium maritimum). …
