1. Horizontālā cenu diferencēšana.
Monopolists var paaugstināt savu peļņu ar tādu papildus pasākumu kā cenu diferencēšana. Ja prece tiek pārdota par dažādām cenām viena tirgus ietvaros, to sauc par horizontālo cenu diferencēšanu. Šajā gadījumā ražotājs izpēta katra pircēja vai dažādu pircēju grupu pieprasījumu, nosaka katra pircēja vai pircēju grupas renti (ieguvumu) un atbilstoši diferencē cenu. Līdz ar to prece tiek pārdota par dažādām cenām.
2. Pirmās pakāpes cenu diferencēšana.
Ražotājs var preci arī nedaudz pārveidot atbilstoši šo atsevišķo tirgu pircēju vajadzībām un ienākumu līmenim. Šāds darījums ražotājam parasti ir izdevīgs, ja papildu ieņēmumi ir lielāki par papildu izmaksām, kuras rodas, pārveidojot standartpreci. Piemēram, pēc fermera norādījuma traktoru var daļēji pārveidot vai papildināt ar darba ierīcēm atbilstoši viņa vajadzībām un pārdot par augstāku cenu. Šīs papildu izmaksas ir zemākas par cenas un tātad arī ieņēmumu pieaugumu, kas gūti, pādodot pārveidotās preces. Monopola gadījumā, līdz ar tirgus sadalīšanu atsevišķos mazākos tirgos, labāk tiek izmantots kopējais pieprasījums uz patērētāja rentes rēķina. Patērētāja renti (ieguvumu) var izmantot vai nu pilnībā vai arī daļēji. Diferencējot cenu katram pircējam atsevišķi, var iegūt papildu peļņu, izmantojot visu patērētāja renti. Grafiski tas parādīts 1.1. attēlā un atbilst trijstūra laukumam Abcm. To sauc arī par pirmās pakāpes cenu diferencēšanu.…