Cenu veidošanai starptautiskajā tirgū ir tāda pati struktūra, kā vietējā tirgū – uzņēmumiem jāņem vērā sociāli ekonomiskais stāvoklis, konkurences situācija, tirdzniecības sistēma un pircēju rīcības īpatnības. Bet parādās vēl daži elementi – valdības politika attiecībā uz iekšējā tirgus aizsardzību un valūta, kuru izmanto darījuma noslēgšanā.
Cenu veidošana starptautiskajā tirgū var būt visai sarežģīta. Lai noteiktu cenu, jāapskata vairākas stadijas. Pirmais, kas darāms, ir jānosaka cenu politika, tad jāizvirza cenu noteikšanas stratēģijas mērķus. Tālāk jānovērtē mērķtirgus pārstāvju pirktspēju un produktu cenas, jāizpēta, kas varētu ietekmēt pirktspēju. Tad seko pieprasījuma novērtēšana, kur jāņem vērā pieprasījuma ietekmējošie apstākļi, jo ne vienmēr palielinot cenu, pieprasījums samazināsies, tas varētu būt atkarīgs, piemēram, no preces veida vai tirgus segmenta. Nākamajā stadijā uzņēmumam jāanalizē produkta izgatavošanas izmaksu, pieprasījuma un peļņas attiecību analīze, bet tālāk jāveic konkurentu produkcijas cenu analīzi. Ļoti svarīgs posms ir cenu noteikšanas stratēģijas izvēlēšanās, ko arī turpmāk aprakstīšu savā darbā.. Kad stratēģija izvēlēta, jāizstrādā cenu noteikšanas metodes, izvēloties uz izmaksām, pieprasījuma vai konkurentiem balstītu cenu veidošanu. Visbeidzot, kad izpētītas visas iepriekšminētās stadijas, nosaka faktiskās cenas.Cenu politika.
Cenas līmeņa noteikšana eksporta precei ir viens no grūtākajiem un atbildīgākajiem lēmumiem starptautiskā mārketinga darbības pasākumos, jo tas nosaka biznesa efektivitāti. Daudzo ārējo un iekšējo faktoru ietekme uz cenu veidošanu, paaugstina risku kļūdīties lēmumu pieņemšanā. Lai šo risku kompensētu, jāizstrādā efektīva cenu politika.
Cenu politika ir noteikumu un ierobežojumu kopums, kā ietvaros pieņem lēmumus par cenu līmeni. Tā ir cenu līmeņa noteikšanas kārtība, daudzvariantu aprēķins, izejot no firmas mērķiem tuvākā un tālākā nākotnē. Tiek izteiktas hipotēzes par cenām pasaules tirgos un produkta cenu maiņas tā dzīves ciklā.…