NOBEIGUMS
Pateicoties zinātniekiem un pētniekiem, kuri darbojušies Čikāgas skolā, ir bijis liels ieguldījums socioloģijas attīstībā. Pateicoties viņu idejām un darbībām, attīstījās gan empīriskā socioloģija, gan pilsētu socioloģija.
Čikāgas skolas pētnieki vairāk tieši pētījuši pilsētu divās perspektīvās. Viena no metodēm ir, ka pilsēta tiek salīdzināta ar dabaszinātņu nozari – ekoloģiju. Balstoties uz ekoloģijas teorijām, par augu un dzīvnieku savstarpējām attiecībām, tika izveidota teorija par sabiedrības un pilsētas attiecībām. Otra metode bija, ka tika salīdzināta pilsētas dzīve ar lauku dzīvi. Zinātnieki uzskatīja, ka pilsētas dzīve ietekmē indivīdu un viņu attiecības ar citiem sabiedrības locekļiem. Tika pētītas arī dažādas sabiedrības grupas. Ideja par pilsētas socioloģiju radās, jo 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā notika pārmaiņas sabiedrībā. Sākās urbanizācija – cilvēki no lauku teritorijām pārvācās uz pilsētām. Sāka veidoties lielas pilsētas – metropoles. Notikumi pasaulē un karš vairoja citu tautu ienākšanu amerikāņu kultūrā. Palielinājās arī pētījumi par dažādām citu tautu kultūru grupām un to attiecībām ar citām sabiedrībā esošām grupām.
Kopumā var secināt, ka Čikāgas skolas zinātnieki izveidojuši pilsētas socioloģiju. Šis posms socioloģijā iezīmējas kā pozitīvs laiks. Veiktie novērojumi un pētījumi ir bijuši liels ieguldījums. Kopumā Čikāgas skolā darbojušies daudzi zinātnieki. Protams, pastāv arī kritika, ka šajos pētījumos ir tikusi pētīta tikai viena pilsēta Čikāga, kas arī var teikt kalpoja kā laboratorija sabiedrības izpētē. Bet par spīti kritikai, šie pētījumi devuši ieguldījumu pilsētas socioloģijas attīstībai.
…
