Par šo tēmu –„Cilvēka personības tipu dažādība: to izpratnes nozīme sociālajā darbā” rakstu, jo tā ir saistīta gan ar psiholoģiju, gan ar sociālo darbu. Tēma ir diezgan plaša, jo daudz autoru raksta par cilvēka personību un tās tipiem. Sociālajam darbiniekam, ikdienā, ir saskarsme ar dažādiem cilvēkiem un katrs no viņiem ir atšķirīgs ar savu raksturu iezīmju kopumu un tipu sajaukumu. Katram darbiniekam, kas strādā ar klientu ir svarīgi izprast un ievērot klienta individuālā tipa īpašības. Tā ir liela problēma, ja sociālais darbinieks nespēj to izdarīt, tādēļ ir jāizprot vājās un stiprās puses, lai mēs varam brīvi kontaktēties ar savu klientu. Šī tēma vienmēr būs aktuāla, jo allaž pastāvēs dažādi cilvēku personības tipi un tātad arī sociāla darbinieka klienti ar, ar kuriem būs jākontaktējas.
Tēma ietver klienta izturēšanos pret citiem, kā viņš reaģē dažādās situācijās, kad runā ar cilvēku, cik emocionāls, atvērts vai noslēdzies sevī viņš ir, kā sevi pasniedz - kādi ir žesti, mīmika, acu skatiens un apģērbs un daudz citu īpašību.
Šajā darbā tiks analizēti jēdzieni „personība” un „tipoloģija un apskatīts kā autori izprot šos jēdzienus un kā tie ir definēti dažāda veida vārdnīcās.
Tiks analizēti klasiskie Hansa Aizenka temperamenta tipus, kuri ir vieni no svarīgākajiem personības izpētē, jo temperamenta tips dzīves laikā nemainās. Tas mums ļauj saprast kāpēc mēs domājam un uztveram kaut ko savādāk nekā citi. Un jāatceras arī tas, ka spilgti izteiktu temperamentu tipu nav daudz, visbiežāk ir sastopami jaukti temperamenta tipi.
Par ekstraversijas un introversijas iezīmēm personībā, tiks rakstīts saskaņā ar Karla Gustava Junga psiholoģiskajiem tipiem. Jungs izdala gan ekstraverta, gan introverta tipa domāšanas (mentālo), emocionālo, sensoro un intuitīvo tipu. Bet abu tipu pamatfunkcijas, kas būtiski atšķiras no pārējām ir domāšana, jūtas jeb emocijas, sajūtas un intuīcija.
Tiks analizēti rakstura akcentuācijas tipi, kurus ir izdalījis Karls Leonhards. Viņš ir izdalījis 13 rakstura tipus. Raksturu ir daudz grūtāk klasificēt nekā temperamentu. Rakstura akcentuācija ir noteikta rakstura disharmonija, jo harmoniskā raksturā visas iezīmes ir sabalansētas, bet akcentuācijas gadījumā kāda rakstura iezīme ir spilgtāk izteikta.
NLP jeb neirolingvistiskā programmēšana, kuru ir izveidojuši Dž. Grīnders un R. Bandlers, ļoti labi noder komunikācijas veidošanā. Šeit tiek izdalīti 3 tipi, kurus var noteikt vērojot klienta acu signālus, roku žestus, ādās toni, runas viedu, balss toni un cilvēka uzvedības modeli, kā arī apģērbu.
Šī teorija mani ļoti piesaista, jo pati esmu gājusi NLP kursos un vēlos atjaunot savas zināšanas par šiem trīs cilvēku tipiem.
Galvenie jēdzieni, kuri tiks izmantoti darbā ir: temperaments, rakstura akcentuācija, ekstraversija, introversija, neirolingvistiskā programmēšana, personība, tipoloģija un saskarsme. Dažus jēdzienus ir grūti izskaidrot ar vienu definīciju, tādēļ ir izdalītas vairākas.
Temperaments – „noturīgs cilvēka individuālo psihodinamisko īpašību kopums (motoriskās reakcijas ātrums, ieroses un aiztures intensitāte, mobilitāte un līdzsvarotība), kas izpaužas viņa darbībā, rīcībā un uzvedībā”.
Ekstraversija – „cilvēka psihes īpašības, kuras izpausme ir palielināta sociālā aktivitāte, šāds cilvēks ir ļoti sabiedrisks, bieži rīkojas mirkļa iespaidā netiecas pēc dziļas pašanalīzes”. 1
Introversija – „indivīda psihes īpašības, kuras izpausmes ir sliekšanās uz padziļinātu pašanalīzi, cilvēki, kam tā piemīt parasti ir noslēgti, nesabiedriski, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas”. 2
Neirolingvistiskā programmēšana (NLP) – „ir zinātne, kas atklāj cilvēka subjektīvās pieredzes struktūru”. 3
Rakstura akcentuācija – „rakstura tips, kurā dominē kāda ārkārtīgi spilgti izteikta iezīme”.…
