Referāta tēmu izvēlējos, lai tuvāk iepazītu tādu publisko tiesību subjekta kā civildienesta ierēdnis vietu valsts pārvaldes sistēmā, viņa īpašo dienesta specifiku, statusu, uzdevumus, pienākumus un atbildību.
Valsts civildienesta likums skaidri pasaka, ka ar valsts civildienesta ierēdņu kopumu Ministru kabinets nodrošina tiesisku, stabilu, efektīvu un atklātu valsts pārvaldes darbību. Tā kā ierēdnis ir persona, kurš pieņem lēmumus, kas saistīti ar indivīda tiesībām, tad tieši mums ikdienā ar ierēdņiem nākas saskarties dažādu jautājumu risināšanā. Diemžēl negatīvās pieredzes dēļ, sabiedrībā ir izveidojies zināms stereotips un aizspriedumi par ierēdņiem kā valsts pārvaldes darbiniekiem.
Tā kā galvenais ierēdņa pienākums ir darboties atbilstoši normatīvajiem aktiem, izvirzītais referāta darba uzdevums ir iepazīties ar Valsts civildienesta ierēdņu statusu, kompetenci no likumā izvirzīto uzdevumu skatu punkta, padziļinot arī savu izpratni par šo amatpersonu milzīgo atbildību.
Referātā izmantotie avoti ir Stucka A. Ievads Administratīvajās tiesībās un administratīvā procesa tiesībās, Načisčionis J. Administratīvās tiesības, Valsts Civildienesta likums un citi normatīvie akti.
1.Valsts civildienesta ierēdņa jēdziens un ierēdņu veidi
Kā skaidro Valsts civildienesta likums, ierēdnis ir persona, kas tiešās pārvaldes iestādē veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus vai arī sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.
Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas iepriekšminētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts policijā, Drošības policijā, Iekšlietu ministrijas sakaru centrā, Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, Valsts tiesu ekspertīžu birojā.…
