Visās demokrātiskās valstīs bez centrālās varas un pārvaldes institūcijām ir izveidotas un darbojas pašvaldības. Pašvaldības tiek uzskatītas par katras demokrātiskās iekārtas pamatu, par demokrātijas šūpuli un arī spoguli – jo attīstītākas pašvaldības, jo lielāka demokrātija valsī. Tieši pašvaldību līmenī ir lielākas iespējas iesaistīt pilsoņus pārvaldes darbā, izmantojot viņu zināšanas un spējas dzīves apstākļu uzlabošanai. Pašvaldībās ir vislabākie nosacījumi, lai radītu iedzīvotāju prasībām atbilstošu harmonisku sabiedrību, par kuru viņi jūt atbildību. Stiprinot pašvaldības, stiprinās visa tauta, tiek realizēta efektīvāka un demokrātiskāka sabiedrības politika (Vanags 1997).
Mēģinājums nonākt pie vienas kategoriskas definīcijas, kas paskaidrotu kādu terminu, sabiedrības zinātņu disciplīnās ir izgājis no modes. Dažādos ar pašvaldību jautājumiem saistītos pētījumos termins „pašvaldība” visbiežāk tiek pieņemts par pašsaprotamu. Pašvaldība ir noteiktā teritorijā dzīvojošo pilsoņu (vai atsevišķās valstīs – iedzīvotāju) izveidota vietējā vara, kas darbojas šajā teritorijā. Par pašvaldību var uzskatīt vietējās lēmējvaras un izpildinstitūciju kopumu.
Atbilstoši Vispasaules deklarācijai par vietējām pašvaldībām vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas institūciju tiesības un pienākumus regulēt un vadīt sabiedriskos jautājumus vietējo iedzīvotāju interesēs, uzņemoties par to atbildību.
Saskaņā ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartu pašvaldība nozīmē vietējās varas institūciju tiesības un reālas iespējas likuma robežās regulēt un vadīt būtisku daļu no publiskiem jautājumiem vietējo iedzīvotāju interesēs, atbildot par tiem. Konkretizējums, ka pašvaldība nevada visus, bet būtisku daļu no sabiedrībai aktuāliem jautājumiem, ir vietā, jo daļa no sabiedriskā sektora funkcijām noteiktā teritorijā ir valsts vai augstāka līmeņa pašvaldību kompetencē. Saprotama ir arī vēlēšanās akcentēt uzmanību un uzsvērt, ka pašvaldībām ne tikai jādod tiesības, bet arī jānodrošina iespējas vadīt publiskos jautājumus.
Dānija ir viena no visdecentralizētākajām valstīm Eiropā. Dānijā pašvaldību sistēma darbojas divos līmeņos. Pirmo līmeni veido 271 municipalitāte (vietējās pašvaldības), otro – apgabalu (amatu, lēņu) līmeni – 15 apgabalu (reģionālais) pašvaldības (Regions 2004). Municipalitātes nav pakļautas reģionālajām pašvaldībām. Katram pašvaldību līmenim ir savi uzdevumi, kas noteikti 1991. gadā pieņemtajā pašvaldību likumā. …
