Ievads
Lielai daļai darbaspējīgā vecuma cilvēku ir grūti atrast darbu, jo tikko absolvējušajiem studentiem nav nepieciešamās praktiskās iemaņas, savukārt cilvēkiem ar pieredzi nav nepieciešamās jaunākās zināšanas, piemēram, darbā ar datoru.
Šī problēma ir ļoti aktuāla šobrīd, jo, lai gan Latvijā pastāv augsts bezdarba līmenis (19,7% 2009. gada 4. ceturksnī ), uzņēmumu vadītāji atklāj, ka nevar atrast piemērotus speciālistus, jo uzņēmumi vēlas cilvēkus ar pieredzi un ar zināšanām par jaunākajām tendencēm konkrētajās specialitātes.
Lietišķā pētījuma autori izvirza hipotēzi, ka Latvijas darba tirgū uzņēmumi, ņemot vērā augsto bezdarba līmeni, paaugstina kompetenču prasības potenciālajiem darba ņēmējiem, jo viņi uzskata, ka ir iespējams atrast darbiniekus, kam ir ne tikai pieredze konkrētajā jomā, bet arī zināšanas par jaunākajām tendencēm un inovācijām.
Darba mērķis ir noskaidrot kādas kompetences ir visbūtiskākās potenciālajiem darba devējiem un kā tās ir mainījušās pēdējo gadu laikā.
Lietišķā pētījuma autori šim darbam ir noteikuši šādus uzdevumus:
1. apskatīt teorētiskos aspektus;
2. veikt jau esošo pētījumu analīzi;
3. veikt savu pētījumu;
4. salīdzināt jau esošo pētījumu datus ar sava pētījuma datiem.
Lietišķā pētījuma autori pamatā veiks analīzi par Latvijas tirgu, izmantojot jau esošos pētījumus, kā arī pašu izstrādāto pētījumu, bet sekundāri arī salīdzinās dažas tendences ar citām valstīm, izmantojot jau esošu pētījumu.
Autori izmantos datu analizēšanas metodi, lai izprastu šī brīža prasības potenciālajiem darbiniekiem.
Autori sava pētījuma datu iegūšanai analizēs darba sludinājumus par periodu no 2008. gada 1. puses līdz 2010. gada 1. ceturksnim, bet darbā tiks atspoguļotas arī izmaiņas pēc kompetences prasībām jau no 2004. gada, kas atspoguļotas jau esošā pētījumā.
Darbā tiks plaši izmantots šāds termins: kompetences – cilvēka zināšanas, spējas, prasmes un iemaņas.
1. Amatu prasības noteikšanas teorētiskie aspekti
1.1 Personāla atlase
Jebkuram uzņēmumam tā sākuma stadijā, kā arī attīstoties vai vienkārši turpinot saimniecisko darbību, nākas saskarties ar jautājumiem, kas saistīti ar personāla atlasi un izvēli. Inese Vorončuka personāla izvēli definē kā procesu, kurā atlasa vispiemērotāko pretendentu no tiem, kuri pieteikušies uz kādu noteiktu darba vietu. Pēc būtības tas ir prognozēšanas uzdevums, jo jāparedz, kā attiecīgais pretendents vēlāk uzvedīsies un darbosies reālajā darba vietā. Banku Augstskolas docenta Andra Sarnoviča lekciju materiālos uzsvērts, ka personāla meklēšana ir jaunu darbinieku piesaistīšanas process, kuriem ir tās zināšanas, izglītība un spējas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu organizācijai izvirzītos mērķus.1
…
