Ļoti lielu daļu savas dzīves mēs pavadām strādājot, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai arī šī dzīves sfēra būtu tiesiski nodrošināta. Darba likumdošanas attīstības pamatā ir darbinieka kā neaizsargātākās vai mazāk aizsargātās darba attiecību puses tiesību aizsardzība. Darbinieki laika gaitā savas tiesības ir izcīnījuši smagās cīņās ar darba devējiem. Vēsturiski pakāpeniski ir ticis izskausts piespiedu darbs, nodrošinātas visiem vienlīdzīgas iespējas stāties darba attiecībās, kā arī tiesības uz padarītam darbam adekvātu atalgojumu. Tāpat pakāpeniski tiek uzlaboti darba apstākļi, lai tie atbilstu darbinieku veselības un darba drošības līmenim Eiropas attīstītākajās valstīs.
Darba tiesiskās attiecības regulē starptautiskās konvencijas, kuras Latvija ir ratificējusi, Eiropas Savienības normatīvie akti (regulas, direktīvas), Latvijas Republikas Satversme, Darba likums, Civillikums. Daļa no šiem normatīvajiem aktiem nosaka tikai vispārīgus tiesību principus darba tiesiskajā sfērā, kā piemēram, Satversmes 24.pants, kas nosaka katra tiesības uz darba samaksu. Taču pastāv virkne normatīvo aktu, kas regulē atsevišķus jautājumus darba tiesībās, piemēram, MK noteikumi Nr. 412 “Valsts uzņēmumu un valsts statūtsabiedrību darbinieku darba samaksas noteikšanas kārtība”. Kā jau redzams no nosaukuma, šis normatīvais akts regulē konkrētu jautājumu darba tiesību sfērā. 1990.gada 4.maijā Latvija pievienojās Starptautiskajai Darba Organizācijai (SDO), kas aktīvi darbojusies, izstrādājot minimālo standartu ar darba tiesībām saistītajos jautājumos.
2002.gada 01.jūnijā Latvijā stājās spēkā Darba likums, kas tagad regulē darba attiecības. Jaunais DL ir izveidots saskaņā ar Latvijas ratificētajām un saistošajām starptautiskajām konvencijām, kas regulē gan tieši jautājumus darba tiesiskajā sfērā, gan arī nosaka vispārīgus principus cilvēktiesību jomā. DL noteikts, ka darba tiesiskās attiecības regulē ne tikai likumi, MK noteikumi, starptautiskie normatīvie akti, bet arī iekšējie normatīvie akti – kā piemēram, darba kārtības noteikumi. Kvalifikācijas darbā kā avoti tiks izmantoti iztirzāti tieši šie iekšējie normatīvie akti, par pamatu ņemot darba kārtības noteikumus izglītības iestādēs, konkrēti Privātsākumskolas „-------” darba kārtības noteikumi saistībā ar darba līguma noteikumiem, darba drošības un ugunsdzēsības noteikumiem. Tā kā minētajā privātsākumskolā ir tikai septiņi darbinieki, nav koplīguma, tad Darba kārtības noteikumi, šajā uzņēmumā iekļauj visu nepieciešamo tiesību normu apjomu.
Darba kārtība ir populāra un aktuāla tēma gan no darba devēja, gan darbinieka viedokļa. Organizējot darba kārtību uzņēmumā, Darba devējam ir iespēja likumā noteiktās tiesību normas papildināt, ar noteikumu, ka tās nepasliktinš darbiniek tiesisko stāvokli. Pedagogu darbs, konkrēti to atalgojums un darba slodze, ir īpaši aktuāla un sabiedrībā bieži diskutēta tēma, kas pēdējos gados ir radījusi problēmas politiķiem un valdībai. Tiem pa vidu pedagogs – arī darbinieks, kam ir tiesības uz savu interešu aizstāvību. Tādēļ autors izvēlējās darbam tēmu „Darba kārtība izglītības iestādēs”. Šīs tēmas ietvaros darbā tiks izskatīti un pētīti šādi jautājumi:
Darba kārtības tiesiskā reglamentācija- vispārēji raksturojot, kādi normatīvie akti jāņem vērā, lai kvalitatīvi veiktu darba kārtības noteikumu izstrādi uzņēmumā.
Darba un atpūtas laika organizēšana izglītības iestādēs – ņemot vērā izglītības darba specifiku.
Darba samaksas organizācija- darba algas, iespējamo piemaksu, prēmēšanas sistēmas.
Darba aizsardzības pasākumi – šeit, galvenokārt no darba drošības un ugunsdrošības noteikumu aspekta.
Darbinieku uzvedības noteikumi izglītības iestādē- aspekti „uzvedība” „apģērbs” „kopējais izskats” - ļoti aktuāls un sāpīgs temats, ne tikai izglītības iestādēs.
Darba kārtības noteikumu neievērošanas sekas – tiks apskatītas iespējamās negatīvās sekas, darbiniekam neievērojot iestādē noteikto darba disciplīnu.
Šī darba mērķis ir izpētīt un izanalizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz darba kārtības organizāciju uzņēmumā, iepazīties ar tiesisko normu praktisku pielietojumu, izteikt secinājumus un izvirzīt priekšlikumus. Lai sasniegtu darba mērķi, izvirzītie darba uzdevumi ir šādi:
1) pētīt vispārējo tiesisko regulējumu darba attiecībās;
2) šajā kontekstā veikt padziļinātus pētījumus darba attiecībām izglītības iestādēs;
3) analizēt un salīdzināt likuma normas Darba likumā un Izglītības likumā.
Lai izpildītu uzdevumus, tiks pielietota analīzes, salīdzināšanas metodes.
Darba kārtību uzņēmumā saskaņā ar DL 54.pantu nosaka darba līgums, darba koplīgums, un iekšējās darba kārtības noteikumi.
Lai gan DL 1.pantā noteikts, ka darba tiesiskās attiecības regulē LR Satversme, LR saistošās starptautisko tiesību normas, Starptautiskās darba organizācijas konvencijas, DL, MK noteikumi, darba koplīgums un darba kārtības noteikumi, tomēr likumā nav noteikts to obligātums. “Darba likums darba devējam neuzliek par pienākumu visos gadījumos gādāt, lai darba kārtības noteikumi tiktu apkopoti vienā dokumentā un uzrakstīti, kā to turpretī strikti nosaka likuma 40.panta 6.daļā par darba līgumiem. Darba kārtības noteikumi var būt arī kā darba koplīguma viena no sastāvdaļām, jo likuma 17.panta 1.daļa paredz, ka “darba koplīguma puses vienojas par noteikumiem, kas regulē (…) arī darba kārtības (…) jautājumus””1.
Bieži sastopami darba līgumu varianti, kuros iekļauti arī darba kārtības noteikumi. “Darba kārtība var tikt aprakstīta arī darba līgumā. Protams, šie līguma punkti būs saistoši tikai un vienīgi tam darbiniekam, ar kuru līgums slēgts.”2 Pārsvarā gan nelielos uzņēmumos, kuros tiek nodarbināti tikai daži darbinieki. Saskaņā ar DL 55.pantu, darba kārtības noteikumus darba devējam ir jāpieņem ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no uzņēmuma darbības uzsākšanas dienas, ja uzņēmumā nodarbināti vismaz 10 darbinieki. Tātad, darba devējam darba kārtības noteikumi ir jāpieņem obligāti tad, ja uzņēmumā ir nodarbināti vismaz 10 darbinieki un tad ja šie noteikumi nav jau ietverti darba koplīgumā.
Tā kā „------” nav izstrādāts Darba koplīgums, darbinieku skaits ir neliels, septiņi darbinieki, tad darba devējs nepieciešamās tiesību normas iekļāvis Darba kārtības noteikumos.
Ja uzņēmumā tiek pieņemti darba kārtības noteikumi, tad ar darba kārtības noteikumiem pret parakstu jāiepazīstina visi darbinieki – gan jau strādājošie, gan jaunie darbinieki. Kad darbinieki iepazīstināti ar iekšējiem darba kārtības noteikumiem, tikai tad viņiem tie ir saistoši un ir jāievēro.
Neskatoties uz šādu darba kārtības regulējumu likumā, ir virkne iestāžu un institūciju, kurās darba kārtību nosaka valsts. Piemēram: Saeimas darba kārtību nosaka Saeimas kārtības rullis. Tomēr lielākajā daļā iestāžu šie noteikumi tiek veidoti kā atsevišķs dokuments. Vēl sastopama atšķirība pašā formulējumā, piemēram: Darba kārtības noteikumi, Iekšējie darba kārtības noteikumi, Iekšējās kārtības noteikumi. Lai gan vieni ir darba kārtības, bet otri iekšējās kārtības noteikumi, tajos aprakstītie noteikumi ir pēc satura vienādi. Proti, tiek regulēta darba kārtība kāda noteikta uzņēmuma, iestādes teritorijā, respektīvi, tiek noteikts iekšējā normatīvā akta spēks telpā.
DL 55.panta 2.punktā noteikts, kādi jautājumi jāiekļauj darba kārtības noteikumos:
“(2) Darba kārtības noteikumos paredz:
1) darba laika sākumu un beigas, pārtraukumus darbā, kā arī darba nedēļas ilgumu;
2) darba laika organizāciju uzņēmumā;
3) darba samaksas izmaksas laiku, vietu un veidu;
4) atvaļinājuma piešķiršanas vispārējo kārtību;
5) darba aizsardzības pasākumus uzņēmumā;
6) darbinieku uzvedības noteikumus un citus noteikumus, kas attiecas uz darba kārtību uzņēmumā.”…
