Darba strīdu izskatīšanas kārtība

SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

Izpētes un analīzes rezultātā var secināt:
1. Darba attiecību rezultātā rodas kolektīvie un individuālie strīdi. Kolektīvos strīdus iedala divās daļās – kolektīvie tiesību strīdi un kolektīvie interešu strīdi.
2. Strīdu izskatīšanas kārtību un visus galvenos jautājumus regulē darba likums, darba strīdu likums, Streiku likums un Civilprocesa likums attiecībā uz šķīrējtiesām.
3. Visu iepriekšminēto likumu mērķis ir nodrošināt darba strīdu taisnīgu un ātru izšķiršanu, nosakot darba strīdu izšķiršanas institūcijas un darba strīdu izšķiršanas procesuālo kārtību.
4. Individuālos darba strīdus izskata trijos veidos- pārrunu ceļā, darba strīdu komisijā, tiesā.
5. Kolektīvos darba strīdus izskatīšanai ir trīs iespējas – iesnieguma iesniegšana darba devējam, izskatīšana izlīgšanas komisijā vai izskatīšana tiesā, šķīrējtiesā.
6. Kolektīvos interešu strīdus izskata četros dažādos veidos – izlīgšanas komisijā, izmantojot samierināšanas metodi, izskatīšana šķīrējtiesā un streiks, kā arī darba devēja atbildes reakcija uz streiku – lokauts.
7. Alternatīvās strīdu izšķiršanas metodes var palīdzēt atrisināt problēmas, iesaistot neitrālu un kvalificētu trešo personu.
8. Alternatīvajiem strīdu risināšanas veidi ir mediācija, samierināšana, pārrunas un arbitrāža jeb šķīrējtiesa.
…