Darījumu reģistrēšana zemesgrāmatās ir aktuāla, jo pēdējo gadu laikā reģistrēto darījumu skaits zemesgrāmatās ir nevis samazinājies, bet pieaudzis. Jebkuram cilvēkam, kuram pieder kāds nekustamais īpašums, noteikti ir bijis kāds sakars ar zemesgrāmatu, jo zemesgrāmatās ir ne vien jāieraksta nekustamais īpašums, bet arī tajās ir jāgriežas ikreiz, kad tiek veikta kāda no darbībām, kas saistīta ar lietu tiesībām, un šīs darbības jeb darījumi jāreģistrē zemesgrāmatās. Darījumi ir daudz un dažādi- īpašumu var pārdot, dāvināt, mainīt pret citu, ieķīlāt, nodot patapinājumā un vēl ir daudz dažādas iespējas.
Visas darījumu smalkās nianses vienā referātā aprakstīt nav iespējams, tāpēc savā darbā vairāk pievērsos populārākajiem darījumiem. No atsavināšanas līgumiem vairāk aplūkoju pirkuma līguma reģistrēšanas nosacījumus un vēl apskatīju patlaban ļoti aktuālo hipotēkas nostiprināšanu. No sākuma pievērsos darījuma jēdzienam no civiltiesiskā viedokļa un tad apskatīju darījuma nostiprināšanas galvenās prasības, piemēram, to, ka reģistrējot darījumu nepieciešama laulātā piekrišana un jāievēro pirmpirkuma tiesības.
Referātā izmantotie avoti pārsvarā ir likumi, jo zemesgrāmatu darbība balstās uz daudziem likumiem, piemēram, uz Civillikumu, Zemesgrāmatu likumu, uz likumu Par pašvaldībām, uz likumu Par zemes privatizāciju lauku apvidos un vēl daudziem citiem. Referātā izmantoju arī Civillikuma komentārus. Pavisam nesen ir iznākusi grāmata „Zemesgrāmatas Latvijā”, kuru sastādījis autoru kolektīvs- Zemesgrāmatu departamenta direktore, Zemesgrāmatu nodaļu priekšnieki un tiesneši, kuri vienkāršā valodā aprakstījuši zemesgrāmatu darbības principus, galvenos nostiprinājumu atteikuma iemeslus un publicējuši savus interesantākos lēmumus. Arī šo grāmatu izmantoju šajā referātā.
Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai (CL1403 p).
Darījuma dalībnieki neietilpst darījumā, tie ir subjekti, kuriem darījums rada tiesiskas sekas. Vērtējot darījumu, jānoskaidro, vai tā dalībnieki bija tiesīgi slēgt darījumu, vai viņu griba ir izteikta brīvi, atbilstoši iekšējai gribai, cik konkrēts un likumīgs ir darījuma priekšmets, vai darījums par šo priekšmetu nav aizliegts, ierobežots, vai darījumā ir visas vajadzīgās sastāvdaļas un visbeidzot, vai ievērotas likuma prasības un pušu vienošanās par darījuma formu. Darījumus var slēgt fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atbilstoša tiesībspēja un rīcībspēja. Tiesībspēja ir spēja būt par civilo tiesību nesēju (subjektu). Fiziskai personai tā piemīt no dzimšanas. Rīcībspēja ir spēja ar savām darbībām iegūt tiesības un uzņemties pienākumus. …
