Nobeigums
Vīruss – speciāli izrakstīta programma, kura var patvaļīgi pievienoties pie citām programmām, kopēt sevi un ieviest tās failos, datorsistēmas apgabalos un datortīklos. Tās traucē programmas normālo darbību, sabojā failus, katalogus un rada visādu veidu šķēršļus datoru darbā.
Pašlaik ir pazīstamas vairāk, nekā 5000 programmas – vīrusu, kuru skaits nepārtraukti aug. Vīrusu pamat veidi: ielādēšanas, failu, failu-ielādēšanas. Viens no bīstamākiem veidiem ir polimorfik- vīrusi.
No datoru vīrusoloģiajs vēstures ir skaidrs, ka jebkura oriģinālais izstrādājums piespiež antivīrusu programmu ražotājus pielāgoties jaunām tehnoloģijām un šīs programmas uzlabot.
Viens iemesls, ka datorvīrusi vispār izplās, slēpts cilvēku psiholoģijā, no citas puses operētājsistēmas aizsardzības trūkums.
Pamat veidi, ar kuru palīdzību vīrusi iekļūst datorā, ir noņemamie diski un datortīkli. Lai tās nenotiktu, vajag ievērot drošības pasākumus. Tāpat, lai atrast, izdzēst un aizsargāt savu datoru no vīrusiem ir izstrādātas dažu veidu speciālas programmas – antivīrusu programmas. Ja jūs esat atraduši datorā vīrusu, vajag izkonsultēties ar speciālistu, kurš varēs dod padomu kā no tā atbrīvoties un vienlaicīgi saglabāt sava datora darbības iepriekšējo stāvokli.
Bet dažas vīrusu īpašības samulsina arī speciālistus.
2002. gadā Latvijā bija ļoti interesants gadījums, kad pa internetu sāka izplatīties baumas par vīrusu kas draud mobilajiem telefoniem. Ideja bija tāda: lietotājs pēc kārtas saņēma ,piemēram, piecas īsziņas. Sākums bija ļoti līdzīgs e-mailam, pēc tam sekoja nesaprotams teksts juku jukām ar angļu vārdiem. Pēc īsziņas saņemšanas ar telefonu nekas nenotika, bet pēc kāda laika no nepazīstama numura atnāca jauna īsziņa ar jautājumu: “Ko jūs man tādu nosūtījāt?” Sanāca, ka vīruss izplatīja sevi īsziņos. Sāka rasties jautājums: kas maksās par šiem īsziņam? Izradās, ka nekāda vīrusa, kas izplatās mobilos telefonos, nav. Tas bija datorvīruss I-Worm. Klez- tārps. Īsziņu sūtīšanai tas lietoja protokolu SMTP. Ir zināms, ka ziņojumus uz mobilajiem tālruņiem var sūtīt caur e-mail slūžiem sms.tele2.lv un smsmail.lmt.lv. Daži lietotāji glabā e-mail klientu adrešu grāmatās savu paziņu mobilo telefona numurus e-mail formātā. Pēc datora inficēšanas Klez sāka izplatīt sevi pa visām ierakstītām adresēm. Tās slēpa savas pēdas mainot Form lauku, ierakstot tur jebkuru adresi no adrešu grāmatās. E-mail atnāca uz mobilo telefonu, bet tā kā tas bija garāks par 160 simboliem, tās tika sadalīts. Form laukā tās ierakstīja adresi no adrešu grāmatās, un cilvēkam, kas saņēma īsziņas, parādījās kļūdains iespaids, ka tie bija nosūtīti no mobilā telefona.[5]
No tā var secināt, ka uz datoru ir obligāti jāuzstāda antivīrusa programmu un ar laiku to atjaunot ar jaunāku versiju. Bet neskatoties uz šīs problēmas sarežģītību, neviens vīruss nevar izdarīt tik daudz ļaunumu, cik nobālēts lietotājs ar trīcošām rokām.
…
