Deleģēšanai ir ļoti liela nozīme koordinēšanai organizācijā, tāpēc paskatīsim to sīkāk ar vairākiem piemēriem un situācijas analīzi.
Tātad deleģēšana ir viena no svarīgākajām vadītāja iemaņām un kā lielākā daļa vadītāju, iespējams, tu esi izlaidis to nodarbību, kurā visas šīs iemaņas tika trenētas. Iespējams, ka tu cīnies par to lai varētu visu kontrolēt, nelokāmi ticot (tu maldies) ka neviens cits attiecīgo darbu nepaveiks tik labi kā tu pats. Vai arī, var būt tev ir tāda sajūta, ka tev vienkārši nav laika deleģēšanai, un vienkāršāk ir visu padarīt pašam.
Lielākā prasme deleģējot ir atrast zelta vidusceļu starp pilnīgu atteikšanos no pienākuma un starp iejaukšanos deleģēto darbu veikšanā.
Deleģēšana ir atbildības un autoritātes uzticēšana kādu noteiktu aktivitāšu veikšanai vai specifiska mērķa sasniegšanai. Vienkāršāk izsakoties, tas ir kāds darbs vai daļa no darba, kura veikšana ietilpst tavos pienākumos bet nav vajadzības to pilnībā veikt tev pašam, un tu to uztici citiem cilvēkiem. Tas nav tas pats, kas likt kādam darīt to, par ko viņš nav atbildīgs. Deleģēšanai ir jābūt drīzāk pozitīvai (piemēram, darbinieku attīstības vārdā) nekā negatīvai (kāda darba, kurš tev nepatīk, nodošana citam).1
Jāatzīmē, ka pastāv vairāki deleģēšanas līmeņi, bet apskatīsim divus zināmākos:
1.Tu vari deleģēt darbu nedeleģējot atbildību un/vai pilnvaras. Ja tu deleģē tikai daļu no darba, tu joprojām vari būt atbildīgs par iznākumu. Tu saņem uzslavu ja darbs ir paveikts nevainojami, bet ja deleģēšana būs izrādījusies neveiksmīga, tev nāksies saņemt nopēlumu.…
