Divu helēnisma filosofiju - stoicisma un epikūrisma - salīdzinājums

1.1.Hellēnisma periods.

Par hellēnismu tiek dēvēts laika posms no 4.-1.gs. p.m.ē., kurā notiek spēcīga Grieķu kultūras izplatīšanās Vidusjūras, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs. Iesākumā tikai uz austrumiem- Aleksandra Lielā iekarotajās teritorijās, bet sākot no 2. gs.p.m.ē. arī Romā. Visiem Hellēnisma kultūru vietējajiem variantiem bija kopīgas iezīmes mākslā, filosofijā, zinātnē un reliģijā. Reliģijai raksturīgs sinkrētisms- dažādu tautu reliģiju dievību identificēšana, saplūšanu. Mākslā un arhitektūrā sintizējas Sengrieķu un attiecīgās valsts parašas. Veidojoties jauniem materiālistiskiem filosofiskajiem virzieniem, attīstījās dabaszinātnes- fizika, ķīmija, bioloģija u.c. Līdz ar Romas militāro ekspansiju, notika verdzības izplatīšanās, kas noveda pie šķiru cīņām un sabiedrības noslāņošanās, tas Hellēnisma filosofiju novirzieniem like pievērsties jautājumiem par šķiru attiecībām un cilvēka vietu sabiedrībā. 30. Gadā p.m.ē., ar Ēģiptas iekarošanu beidzas Hellēnisma laikmets, kura kultūras elementi stipri ietekmējuši Vidusjūras austrumu apgabalu attīstību.…